Par Paraty

Rio de Janeiro->Ilha Grande->Paraty. Muusu celjsh veda gar Atlantijas okeaana krastu un aizveda uz koloniaalo Paraty ciematinju, iistu daargumu okeaana krastaa. Ciemata attiistiiba vienmeer bijusi atkariiga no kaada resursa. 17 gs. Paraty bija zeltrachu ciemats – uz shejieni veda Zelta celjsh no Braziilijas vidienes, kur tika atrastas pasaulee bagaataakaas zelta raktuves (taas gan tika iztukshotas viena gadsimta laikaa). No shejienes zelts ar kugjiem tika transporteets uz Eiropu. Veelaak Zelta celjsh paartapa par Kafijas celju. Peec tam – ap Paraty bijushas vairaakas cukurniedru ruma jeb cachasas razhotnes (taa pati, kuru lej caipirinhaas :) ).

Tagad? Tagad Paraty galvenais un gandriiz vieniigais resurss ir tuuristi. Un nav jau tas nekaads briinums – gaisaa virmo senums un varbuut pat zelta puteklji no 17. gadsimta. Ciemata veesturiskajaa centraa visas ielas rupji brugjeetas, visas maajinjas – baltas (tad nu iipashnieki var improvizeet tikai ar kraasainiem logu raamjiem un durvju aileem).

Paraty muus lutinaaja ar savu kraashnjumu, bet ar laikapstaakljiem gan ne. Nepaartrauktais lietus neljaava apskatiit Paraty kraashnjaas pludmales un netaalaas salas. Tomeer tas netrauceeja staigaat un staigaat pa mazo ciemateli – gar liicha tukshajiem tuuristu kugjiishiem, gar neskaitaamiem rokadabu veikalinjiem un bekjerejaam, kur vieteejie, sleepdamies no lietus, nesteidziigi bauda stipru un saldu braziilju kafiju. Tuuristu jau atkal nebija gandriiz vispaar – nesezona. Taapat kaa kugjiishi, arii zirgu pajuugi vizinaajaas tukshi, nespeedami rast darbu.

Visa ciemata veesture un legjendas bija tik izteeli rosinoshas, ka noteikti veeleejaamies redzeet Zelta celju – to, pa kuru muulji vairaak kaa 1000 km garumaa stiepa zelta sainjus.  Taa kaa nu celjsh pieder privaatiipashniekiem, naacaas noliigt gidu – doties uz so celju 2ataa vien nebja iespeejams. Te naaca taada pirmaa celjojuma neveiksme, kljuuda vai paarpratums. Tuuree bija viss cits, tikai ne Zelta celjsh. Gids prata visu ko, tikai ne anglju valodu :)

Neko – dabuujaam izleekaaties pa uudenskritumiem (lekt no akmenjiem, liaanaam vai vienkaarshi leenaam iebrist no krasta :) ), slidinaaties pa milziigiem klints blukjhiem kaa pa slidkalninjiem uudens atrakciju parkos. Vieniigaa nojausma par Zelta celju radaas fazendaa – braziilju lauku seetaa (tajaa pashaa, kuraa mes toreiz bijaam pirms gadiem 6iem…). Te joprojaam taisa kashasu un dazhaadu auglju un shokolaades likjierus, joprojaam tur paavus un zirgus – tagad gan prieksh tuuristiem. Toreiz – 17., 18. gadsimtaa – prieksh Portugaalju karaliskaas gjimenes, kas te ieradaas, lai taalaak dotos paaraudziit zelta pluusmu pa Zelta celju. Ieejot fazendas virtuviitee tumsha, omuliiga braziiliete mums piedaavaaja kafiju (protams, stipru un saldu), kas tur pat uz malkas pliits vaariita – shkjita, ka gadsimti nav pagajushi un ka vinja veel vakar vaariija kafiju Portugaales karalim…Un to, ka gadsimti nav pagaajushi, vareejaa pavisam viegli izteeloties uz katra solja Paraty pastaigaas.

Taalaak muusu celjsh veda uz Sao Paulo un, ne mirkli neuzkaveejoties shajaa milijonu pilseetaa, ar autobusu devaamies uz Foz do Iguacu – Braziilijas/Argentiinas/Paragvajas robezhpilseetinju ar skaistajiem uudenskritumiem uz Iguacu upes. Kopumaa autobusos pavadiijaam 22 stundas – gan ar pasakainaam ainavaam aiz loga, gan ar filmaam ipodaa, gan pus nakti salstot un klausoties grieziigaa un skaljaa paaraak komunikabla braziilja balsii. Shaados briizhos lieti nodereeja fazendaa iegaadaatais marakujas likjieris. Ar riita gaismu, kad beidzot vareetu saakt guleet, ieradaamies Foz do Iguacu…Te bija karsts un te bija saule. Beidzot saule!

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s