Kujabas Džoela stāsti

Kujaba – pilseeta ar gandriiz milijons iedziivotaajiem paardesmit kilometrus no dzhungliem. Dzungliem, kas pasaulee vieni no dziivniekiem, putniem bagaataakajiem. Lai nokluutu Kujabaa, bija nepieciesamas 30 stundas autobusaa. Njaa 30h saakumaa plaanoto 24h vietaa, bet kas gan braziilliem ir +- 6 stundas – nekas! :) Tranquilo!

Kujabas Dzoels

Ai, lai satiktu Dzoelu, mes pavadiijam daudzas jo daudzas stundas, lasot celvedi, inoformaciju celotaaju forumos. Atradaam Dzoelu, pareizaak sakot, vina tuurisma agentuuru, kas piedaavaa tuures uz dzungliem. Pa celam uz Kujabu piezvanijam vinam, izlietojot savu atlikuso zelta zivs krediitu – negribejam ierasties lielajaa pilseetaa nakts viduu bez nakstmiitnes un saprasanas, kurp doties. Vins uzreiz taads attapiigs un nomurminaaja klausulee ¨labvakar¨.  Tikai diemzeel chehu valodaa :)

Kujabas autoostaa mus sagaidiija Dzhoela kompanjons Laercio – pasaules pozitiivisma iemiesojums, bet par Laercio veelaak. Pats Dzoels – inteligents, mazliet savaads, nu vareetu teikt loti savdabiigs braziilis ap gadiem 60.

Dzoela daarzs, shkjiet, tas ir vesela staasta veerts. Iespeejams, sharmantaakaa vieta, kur esam dzivojusi si celojuma laikaa. Te naksnojaam 3 naktis – briiziem supultiiiklaa, briiziem savaa teltii. Pirms neilga laika Dzoelam te bijis viesu namins ar paaris istabinaam, tagad kaiminu maaja gaazhas virsuu, nu gan vins, gan mees varam guleet tikai daarzaa.

Toties kaadaa! Daarzaa milziigs graamatu plaukts ar graamaataam par pasaules valstiim, kultuuraam un valodaam – vins par latviesu valodas izcelsmi zinaaja daudz vairaak kaa mees, tagad zin ari, kaa pateikt ¨labvakar¨… Starp graamataam arii desmitiem celjvezhu, kuros mineets VINJA vaards :) Turpat arii vina suupultiikls, lidmasiinu modeliisu kolekcija (tas viens no vina hobijiem liidzaas dzungliem, valodnieciibai, retro automasinaam, muuzikai…visu nav iespeejams atmineeties). Nemitiigi daarzu piepilda izcila muuzika kaadaa no retro radioaparaatiem vai plasu atskanjotaajiem (jaa, tas ir veel viens hobijs) – saakot no operaam beidzot ar Nirvanas ¨Come as you are¨. Murraa kakjis (bez astes kaa muusu Riizuks – tas esot taadeel, ka Noela shkjirstaa neatradaas vieta..). Daarzaa salasi svaigus mango, panem vienu no graamataam-sedevriem, atlaidies supultiiklaa…Un negribas doties vairs nekur. Milijonu pilseetas viduu – dzungli miniatuuraa. Te daarzaa esot daudzas putnu sugas, ieskaitot kolibri, kuriem, skjiet, shi ir vieniigaa patversme pilseetas muuros.

Celotaaju biibeles otraa puse

Jau pirmajaa vakara kopsh ierashanas Dzoels muus kaa senus draugus uzaicinaaja iedzert alu vinja iecieniitajaa baaraa. Un tieshaam jutaamies kaa seni draugi, nevis vieni no daudziem…Viens alus un otrs (alus gan vins tuksoja aatri, jo izdzeera tikai apmeeram pusi no pudeles, otraa puse bija jau par siltu, taatad nedzerama, driizaak izlejama turpat uz griidas:) ). Un Dzoels aizvien vairaak atklaaja tuurisma un celvezu virtuves detalas.

Diezgan skarbi, ka cilveeku veiksmi vai neveiksmi lielaa meeraa speej noteikt mazaa celjotaaju graamatinja, kas jau ieguvusi biibeles statusu. Iipashi, ja graamatinjas autori nebuut nav celjoshanas guru, bet gan tikai cilveeki, kuri ne vienmeer ir pashi piedziivojusi to, ko raksta. Reizeem ir tikai piezvaniijusi uz viesu namu: ¨Jums viss pa vecam?¨ -¨Jaa, mums viss pa vecam, joprojaam esam labaakaa viesniica pilseetaa.¨:) Tad nu celjvedii, ko lasa un peec kura vadaas lielaakaa dalja no potenciaalajiem klientiem, tiek ierakstiits, ka ¨shii ir nenormaali skaista, draudziiga, apburosha vieta par labaako cenu un ar garshiigaako eedienu¨.

Te Kujabaa tas ietekmee dzunglu gidu dziivi loti izteikti. Un kaa gadiijies kaa ne – viens no gidiem piedevaam ir braaleens kaadam no graamatas autoriem..liidz ar to viss kaa pieklaajas – intervija uz graamatas otraa vaaka un tuuristu puulji pie durviim. Tai pat laikaa – ir arii kaads vieds indiaanis Julinjo, kas dzunglos dzimis, audzis, paziist katru stuuriiti, ciinaas par dziivnieku aizsardziibu un meklee dziivniekus, izmantojot senas indiaanju metodes. Par vinu celjvedii ne vaarda. Veel viens piemeers – trekniem burtiem izcelta tuuragjentuura kaa ¨lieliskaakaa iespeeja redzeet dziivniekus, ieskaitot jaguaarus¨. Jaa, iespeeja ir lieliska, jo jaguaari tiek baroti ar galju – pret visiem dabas likumiem…Veel iz celjvezha ¨izcils tuuroperators, kas uz Pantanalu paarceelies no Libaanas un jau gadiem maaca vietejos iedzivotrajus, kaa iztureeties pret dziivniekiem¨ Par sho te Kujabaa smejaas visi – ¨tad jau mees braziilji varam uz Angliju braukt shiem anglju valodu iemaciit¨ :) Visu sho nosleedzot, jaasaka, ka Kujabaa kopumaa ir tikai ap 20 turagjentuuram, taas visas apzinaat varenajai celjotaaju biibelei buutu paris nedeelju darbs..

Indiaanu ciltis – tagadne, ne veesture

Dzhoela staasti turpinaajaas arii peec baara, turpat daarzaa pie atveertaam graamataam. Turpat dzunglos Amazones virzienaa joprojaam dziivo indiaanju ciltis. Dzoelam ir kaada sena karte, kuraa ieziimeetas cilsu apmetnes un nosaukumi. Tas bija taads atklaajums – joprojaam uz siis tik loti globalizeejushaas zemes ir ciltis bez celiem, bez elektriibas, bez tekosa uudens. Ciltis katra ar savu valodu, ar savu kultuuru un saviem dieviem, kam ticeet. Vini nebrauc uz veikalu pirkt maizi, vini partiek no taa, ko nomedii, ko izaudzee. Sieva tiek mekleeta turpat ciltii, kuraa vien kaadi 50 cilts biedri. Vini nerunaa ne portugaaliski, ne spaaniski – kolonizzacijas roka vinus nav skaarusi. Un laikam taa ir lielaakaa laime, ka tur nav iespeejas piekluut tuuristiem, kas ievazaatu savu kultuuru, kas padariitu visu par teaaatri un liktu teerpties spalvaas vien tad, kad kaadi gringo tuvumaa. Ceram, ka indianu senajiem izdosies nosargaat savu buutiibu…

Staats peec staasta. Nu jau par pashiem dzungliem, kas muus gaida turpat aiz stuura. Par skaisti zilajiem hiacintes makaviem, par kaimaniem, kas reizeem pulceejas tuukstoshos vienaa vietaa, par giganitiskajiem upes uudriem, kas speej gan draudziigi rotaljaaties ap laivu, gan uzbrukt kaa tadi mezhoniigi upes pleeseeji, par milzu anakondaam…un, protams, par jaguaariem – skaistajiem, graciozajiem Dienvidamerikas kakjiem. Dzoels staastiija gan par to skaistumu un iipashajiem paradumiem, gan milziigo speeku un nezheeliibu, ja tiem celjaa patraapaas kaads paargalviigs makshkjereetaajs, kas naksno teltii jaguaaru teritorijaa. Paris shaadi nelaimiigi staasti zinaami arii Pantanalaa. Tomeer ikviens, ikviens dodoties uz Pantanalu, nemitiigi klusiibaa cer ieraudziit shos mezha pleeseejus. Ieraudziit jaguaaru vareetu pat buut viens no ¨the bucket list¨ punktiem. Dzeols bija godiigs – ¨Iespeeja ieraudziit jaguaaruu ir 1%¨

Peec sarunaam ar Dzoelu skita, ka dalu no dzungliem jau esam piedziivojusi. Veel reizi pirms guleetiesanas parskjirstiijaam dziivnieku bilzu graamatu un iekartojaamies savosm suupultiiklos, lai gaidiitu riitdienu – savu dzunglu piedziivojumu.

2 thoughts on “Kujabas Džoela stāsti

Atbildēt uz JB Atcelt atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s