Jaguāra meklējumos

Dzunglu piedzivojums iesaakaas chetrataa – mes, muusu lieliskais gids Laercio un Tadashi – cieniijams 70 gadiigs kungs no Japaanas. Taa! Nekaadu piedziivojumiem bagaatu paargaajienu mums neredzeet. Nodomaajaam, iepaziistot leeniigo, bet ljoti interesanto Tadashi. Nekaa – bija un kaa veel. Muusu jauko Laercio nomainiija paargurushais gids Alex, kursh dzunglus nebija pametis vairaakas nedeeljas, muusu celjotaaju kompaanijai pievienojaas vaacu paaris un dziivesprieciigais Hosee no Kanariiju salaam. Vienaa jaukaa peecpusdienaa, kad Tadashi bija paarak noguris, lai pievienotos jaunieshu kompaanijai kaadaa dzunglu paargaajienaa, Alex veda muus garaa pastaigaa…Un pastaiga padevaas krietni garaaka kaa plaanots…Nomaldijushies dzhungljos. Par visu peec kaartas.

Transpantaneira celjsh – dzhunglju celjsh

¨Vamos a la playa!¨ (Dodamies uz pludmali!) Iesaucaas Laercio, kad visi chetri iekaapaam vinja VW Gol (bez ¨f¨:)) Kaapec pludmali? Taadeelj, ka tur kaimani sauljojas kaa meitenes Copacabanaa. Lai nokljuutu izsapnjotajaa vietaa – Pantanal dzhungljos – braucaam pa Transpantaneira celju. Smilshu celjsh, kas par laimi nav pabeigts, taatad nav paarveertis shii regjiona neskarto dabu par milziigu magjistraali. Uzreiz peec iebraukshanas Pantanalaa Laercio acis paarveertaas par eerglja aciim, tajaas vareeja redzeet patiesu degsmi un iistu miilestiibu pret katru tarantulu, kas paarrapo celju. Jaa, vinjsh tieshaam pamaniija katru kukaini, katru putnu, katru kaimanu mazuli un peec tam paardesmit sekundes meegjinaaja iestaastiit mums, kur jaaskataas :)

Tas bija neticami – atver mashiinas logu un – tieshaam – tepat, tepat celja malaa sauljojas vesela kaimanu gjimene ar visiem mazuljiem. Paar celju paarlaizhas milziigs vanags mekleedams mediijumu. Savannaa pie celja pastaigaajas purva briedis ar mazu putninju uz muguras – simbioze, putninjsh tvarsta mushas, kas aplido briedi. Celjmalas palmaa ieviita milziiga papagailju kolonijas ligzda.

Dzunglu maajas  Rio Klarinjo fermaa

Celjsh muus aizveda liidz muusu pirmajaam dzunglu maajaam – Rio Klarinjo fermai. Fermai, kuraa kadreiz tika audzeeti liellopi, tagad – tiek uznjemti tuuristi. Taadas te ir dzunglu maajas – fermas, nevis bambusa naminji ar palmu jumtiem. Dzungli ir dazaadi – sie ir zemie dzungli ar ne paaraak augstiem kokiem, ar purviem un savannam, kameer Amazonee ir augstie dzungli – ar augstaam palmaam, taadi filmu dzungli. Tomeer Pantanalaa ir vairaak dziivnieku, liidz ar to dziivosana palmu naminjaa, kameer naktii medii jaguaari, nemaz nebuutu iespeejama.

Rio Klarinjo fermas saimnieces mums pagatvoja gardas braziilju pusdienas, un vareejaam doties braucienaa pa Klarinjo upi. Upi shkjeerso gigantiskais upes uudrs. Uz nokaltusha koka spaarnus zhaavee kaads graciozs putns, kas tikko atgriezies no zivju mediibaam. Un pats skaistaakais – paarlido  hiacintes makavi – lieli, spilgti zili papagailji ar dzelteniem knaabjiem. Iists dabas maakslas darbs.

Liidz saulrietam ar aiztureetaam elpaam veerojaam upi, krastus, kokus, debesis. Dabas skanjas reizeem paartrauca vieniigi muusu smiekli. Laercio miileeja mazliet apcelt Tadashi – ¨peedeejais samurajs Pantanalaa, kuru apeeda jaguaars¨ :) Tadashi nenjeema ljaunaa – Laercio joki, lai arii mazliet sarkastiski, tomeer vienmeer gaishi, taapat kaa vinjsh pats.  Makshkjereejaam piranjas. Kursh vairaak, kursh mazaak. Kursh nomakshkjereeja piecas, kursh nevienu :) Sanaaca ljoti garshiiga piranju zupa.

 

Seedeejaam pie piranju zupas fermas eedamistabaa visi 4 – mees, Laercio un Tadashi. Runaajaam par Braziiliju, Latviju un Japaanu. Sajuuta bija kaa starp saveejiem. Laercio ir ne vien gids – vinjsh arii attiista projektu, kura meerkjis ir uzlabot infrastruktuuru prieksh invaliidiem lidostaas. Tadashi ir izbijis Japaanas valdiibas darbinieks. Apceljojis, shkjiet, gandriiz visu pasauli. 2 vai 3 gadu laikaa atbraukshot arii uz Latviju. Noteikti atbrauks! Vinjam viss ir sakaartots un izplaanots. Pat dzhunglju shorti tiek neesaati uz pakaramaa, nevis vienkaarshi somaa :) Un Japaanaa joprojaam ir geishas. Taas joprojaam saak maaciities ljoti jaunas. Maacaas kaa dejotaajas un veelaak kljuust par…geishaam. Taa taada atkaape.

Dzhunglju nakts

Peec tumsas devaamies nakts pastaigaa. Trijataa, jo Tadashi, saprotams, bija noguris. Nakts dzhunglos nav diena dzhungljos. Taa vienmeer ir mazliet biistama, taadeelj arii aizraujoshaaka, mistiskaaka. Dazhi likumi – jaiet kopaa, nedriikst iet pa vienam – jaguaari nekad neuzbruuk baram. Nedriikst lietot vairak par vienu lukturi – lai dziivnieki neredzeetu naaceejus. Vienmeer jaaturaas takai pa vidu un jaskataas zem kaajaam – arii chuuskas, taapat kaa lielaakaa dalja dziivnieku, medii naktiis.

Lai arii daba ir varena, ar saviem likumiem, jutaamies droshi. Patiikami satraukti, bet droshi, jo ticeejaam Laercio un paljaavaamies uz vinju. Un vareejaam patiesi izbaudiit nakts dzhungljus – pavisam citus dzhuglus. Tie ir daudz skaljaaki –  dzviinieku, kukainju un nakts putnu balsiim piepildiiti. Dziivaa radiiba ir visapkaart – lai arii neredzi, juuti.

Un tad mees izsleedzaam lukturi, staaveejam un baudiijam. Tumsu izpunktoja vieniigi zvaigznes un daudz, daudz ugunsmushinjas (kaa janjtaarpinji, tikai lidojoshi). Sirds dauzaas arvien straujaak, bet Tu veelies kaut lukturis veel netiktu iesleegts, kaut blakus staavoshais neielpotu par skalju, kaut mirklis nebeigtos..Bet taapeec jau tas ir mirklis.

Un tad izdzirdeejam chabonju blakus kruumaa. Learcio paveersa lukturi uz trokshnja pusi, staaveejaam sastingushi, liidz no kruumiem izkuunjojaas… brunjnesis. (Atminos beerniibaa klausiitu pasaku plashu atskanjotaajaa par brunjneshiem.. )Un te nu vinjsh bija- shii smiekliigaa radiiba. Brunjneshi ir gandriiz akli un vadaas tikai peec ozhas, taadeelj pieraapoja mums pie pashaam kaajaam, liidz sajuta, ka kaut kas nav kaa ierasts – kaads staav celjaa uz vinja alu. Tad aatri iemuka dzunglos, nogaidiija un peec briizha meegjinaja veelreiz :) Un par taku paarrapoja spalvains tarantuls – arii mediibaas.

Riits iesaakaas tikpat skaisti, cik nosleedaas nakts. Ceelaamies jau 5os, lai dotos sagaidiit saulleektu skatu tornii pie Klarinjo upes. Pleeseeji un citi zveeri dodas guleet, mostas putni – tie, kas ne-nakts putni. Tornis paceelaas virs dzhungljiem – zem mums ik pa laikam aiztraucaas kaada papagailju kolonija.

Paarmainjas

Laercio devaas atpakalj uz pilseetu paliidzeet Dzhoelam ¨makshkjereet turistus¨:)  Ar to pashu briidi viss izmainiijaas. Par muusu gidu kljuva Alex – stipri jaunaaks, stipri neieintereseetaaks muusos un savaa darbaa. Norakstaam to uz nogurumu. Jau pirmais zhests – nedoshanaas ar mums zirgu izjaadee…Ar mums devaas kaads fermas darbinieks – ljoti jauks kovbojs, kam arii erglja acs – pamaniija mezha cuuku jau no paaris km attaaluma. Tomeer tas nepaliidzeeja tad, kad Tadashi neveiksmiigi nokrita no zirga – mums nebija gida, ar kuru vareetu sarunaaties. Ne mees portugaaliski, ne nabaga kovbojs angliski.

Tadashi kritiens pabojaa noskanjojumu mums visiem. Alexa vienigais komentaars – tad ir jaabrauc atpakalj uz pilseetu! Muusu trijata jau pierasto maajiigo gaisotni izmainiija arii 3 citu tuuristu pievienoshanaas – vaacu paaris un Hosee no Kanariiju salaam. Lai arii vienmeer interesanti jaunus celja biedrus sastapt, Tadashi kljuva stipri nosleegtaaks. Vinjsh veeleejaas komuniceet tikai un vieniigi ar mums :)

Nomaldiijushies dzhungljos

Bijaam nokljuvushi veel dziljaak Pantanalaa, nu jau citaa viesu namaa. Beidzot Alexam vairs nesaapeeja veders, beidzot vairs nebija jaalasa graamata savaa numurinjaa, beidzot vairs nebija arii ¨paaraak biistami¨ doties paargaajienaa. Shii pastaiga, shkjiet, bija Alexa lielaakais ieguldiijums. Viss nesanaaca taa, kaa vinjsh to buutu gribeejis – iisa pastaiga, pa iemiitu taku. Jaa, taa vinjsh to noteikti bija iedomaajies :)

Vinja neuzmaniiba un nemitiigaa zhaavaashanaas dariija savu. Iemiitaa taka tika pazaudeeta. Saakumaa ¨Have you ever been lost in jungle?¨ uztveeraam kaa joku. Bijaam paarak aizraavushies veerojot howler peertikju gjimeni, kas aktiivi aizvadiija peecpusdienu koku galotnees. Paaraak bijaam koncentreejushies uz nepieskarshanos kokiem, pa kuriem raapo ugunsskudras. Paaraak skaatiijaamies uz kaajaam, lai neuzmiitu kaadai chuuskai, kas pasleepusies lapaas. Paarak – jo nepieveersaam uzmaniibu Alexa apjukushajam skatienam.

To, ka joks nav nekaads joks, saprataam tikai tad, kad celja vairs nebija vispaar. Naacaas liist pa lopu takaam – dzilji, dubljaini iedobumi, kas aizaugushi ar kruumiem. Citaa turee varbuut liktos, ka tas taads piedziivojums, kas ieprieksh paredzeets. Bet nu ne jau ar Alexu! Vinjsh nemuuzham neko taadu nebuutu gribeejis. Vinjam slinkums pat uz koku galotneem skatiities – lielaako dalju dziivnieku pamaniijaam pashi.

Nevienu briidi vinjsh neatzina, ka esam nomaldiijushies. ¨Esmu pazaudeejis taku, bet ne celju. Man ir savs celjsh – es vados peec saules.¨ Savs celjsh tika cirsts ar macheti. Saule saaka rieteet. Tas noziimeeja, ka laiks sava celja veidoshanai ir stipri ierobezhots.

Tomeer kompanija bija iisti piemeerota, ja taa var teikt, prieksh dzhunglju nomaldiishanaas. Visi – mees, vaacieshu paaris un spaanju Hosee – uztveeraam to kaa piedziivojumu, uztveeraam ar humoru un nekritaam panikaa vai izmisumaa. Bija pat jautri: ¨Cik labi, ka mums ir gids, kas vienmeer zin, kur jaaiet! -Jaa, savaadaak mees vareetu apmaldiities. – Jaa, muus varbuut pat vareetu apeest jaguaars.¨ :) Laikam jau visi bijaam nogurushi no iisajaam, slinkajaam pastaigaam ar Alexu, no muuzhiigaas vinja gaidiishanas viesu namaa – vinjsh uz sarunaatajaam tikshanas reizeem nevareeja ierasties laikaa.

Vieniigais nepatiikamais briidis bija tad, kad vaacu meitene iekaapa termiitu puuznii – mazie knishlji saraapoja vinjas zaabakos, sakoda kaajas un apgruutinjaa ieshanu. Jo veelaaks kljuva, jo mazaak laika bija sarunaam – braazaamies caur dzhungljiem, cik aatri vien speejaam. Nekadi kruumu skraapejumi vai ugunsskudru kodumi vairs vispaar netika njemti veeraa. Bija jaatrod celjsh pirms tumsas.

Alexam radaas ideja – uzkaapt ¨tajaa¨ kokaa. No augshas visu vareeshot labaak saredzeet. Tikai ¨to¨ koku nevareeja atrast. Cita ideja izraadiijaas labaaka – sekot vienai konkreetai lopu takai, njemot veera debespusi. Lopi vienmeer iet uz maajaam. Taka izbeidzaas pie kaada duljkjaina diikja. Neko, novilkaam zaabakus, uzrotiijaam bikses, cik nu tas bija iespeejams, un bridaam pa slideno, lipiigo gultni. Jaa! Ir taka! Nebijaam bridushi velti. Veel tikai atlika peec iespeejas klusaak paiet garaam kaadam mezha bishu puuznim – ja bites sajutiishot briesmas, tad visas baraa uzbrukshot. Bet puuznis gan kaa no Vinnija Puuka multeneem ar dzeltenaam medus shuuninjaam…

Paarradaamies savaas dzhunglju maajaas iisi pirms tumsas. Nogurushi, netiiri, saskraapeeti, bet tomeer gandariiti par piedziivojumu un savu varoniibu. Pirms vakarinjaam seedeejaam un daliijaamies savaas sajuutaas par sho un citiem piedziivojumiem. Nu mums bija kas kopiigs un vienojoshs. Uz viena viljnja.

Jaguaaru teritorijaa

Citas skaistas dzhunglju atminjas ir no laivu brauciena (lieki piebilst, ka arii shajaa braucienaa Alex nedevaas ar mums – neesot tik daudz vietas laivaa:) pa upi, gar kuru stiepjas jaguaaru teritorija. Te jaguaarus sastapt esot lielaaka iespeja, jo tie naak uz upi padzerties. Tomeer vairs nav sausaa sezona, kad upe ir vieniigais uudens avots dziivniekiem. Tagad Pantanalaa sakas lietus sezona – dziivnieki var dzert gandriiz jebkur.

Neskatoties ne uz ko, pacietiigi, uzmaniigi un nemitiigi veerojaam upes karstus – ja nu tomeer…Un bija ko redzeet – tur pat krastaa rotaljaajaas triis upes uudri, sauljojas kapibara (milziiga juuras cuucinja) ar mazuljiem. Skjiet, laiva pieskaras kadam kaimanam ik piecas minuutes.  Peekhnji virs uudens augstu saak lekt zivis – kaads taas censhas nomediit zem uudens. Mazi putninji nenogurstoshi tvarsta vanagu, lai nosargaatu ligzdu ar mazuljiem. Te bija daba – pavisam mezhoniiga. Vairs nekaadu lopu taku vai makshkjernieku. Tikai mezhoniiga daba.

Ar laivu piestajaam kaadaa mazaa, retaa smilshu streelee. Un tur gar pashu krastu – jaguaara peedas! Svaigas, jo nesen beidzies lietus, jaguaars te bijis peec lietus. Padzeeries un aizgaajis. Shis esot ljoti liels. Tik tuvu – esam jaguaara maajaas, bet vinjsh tikai izgaajis uz briidi. Tik tuvu, bet  tik taalu. Shkjita – un ja nu mees buutu atbraukushi 5 minuutes atraak, ja nu… Bet taa tam bija jaabuut. Jaguaaru, reto kakji, redzeesim. Bet citreiz – lai ir, par ko sapnjot.

Un atpakalj…

5 dienas, 4 naktis. Hiacintes makavi, puuces, tukans, purva briezhi, upes uudri, piranjas, tapiiri, kapibaras, kapuciin- un howler- peertikji, mezhacuukas, brunjurupuchi, brunjneshi un kaimani…Nomaldiishanaas, atgrieshanaas un iepaziishanaas. Muusu dzhunglju piedziivojums, ko nedriiksteetu veeleeties veel labaaku. Atpakalj uz pilseetu muus nogaadaaja muusu Laercio. Un atkal jau katrs paar celju raapojoshais tarantuls nepalika neieveerots. Un atkal jau joku un smieklu piepildiitas sarunas. Ja uz dzhungliem, tad te, tad ar Laercio. Un taa kaadreiz veel buus, jo jaaredz ir jaguaars.

 

 

 

 

Advertisements

3 thoughts on “Jaguāra meklējumos

  1. Tev ar katru aprakstu sanāk arvien labāk un labāk. Izskatās esi piešāvusi roku. Arī ilustratīvās bildītes forši raksturo personāžus un notiekošo.

  2. apbriinojami sirdi plosošs stāsts…ar to apmaldiišanos pavisam traki,bet tik tiešām milziigs varoņdarbs jums padariits:)Liels prieks par jums,mīļie!!!!tik patiikami lasiit to visu ar humoru un jokiem:DTadachi ar savām džungļu biksēm uz pakaramā,tas bij labs:Dsirsniigi sveicieni no Latvijas!!!!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s