Cukurpilsētas Sukres iespaidi

Pavadiijaam cukurpilseetaa nedeelju, lai maaciitos spaanju valodu. Pat ja nebuutu jaamaacaas, paliktu nedeelju. Vareetu arii uz dziivi. Sukre, iespeejams, ir vieniigaa pilseeta pasaulee, kuru vareetu saliidzinaat ar Pariizi. Skaistuma, sharma, romantikas, ja to vareetu izmeeriit, zinjaa. Taa ir kaa taads eksotiks kokteilis – spaanju koloniaalaa arhitektuura, Andu kalnu reljefs un klimats, Boliivijas nesamaitaataa kultuura ar cholitaam un ielu tirgiem, kraasaini baarinji ar muuziku no visas pasaules un vispasaules celjotaaji un klaidonji, kas bauda savu celjotaaju boheemu.

Muusu Sukres rutiina

Iespeejams, shis vaards it nemaz nepiestaav, bet mees tik ljoti to izbaudiijaam – savu noteiktu dienas ritmu nedeeljas garumaa. Ceelaamies ik riitu ap 7 (ja bijaam izpildiijushi maajas darbus, tad veelaak:). Paeedaam brokastis viesniicaa, vai pashtaisiitaas – no vietaajaa tirgus produktiem. Tad mums bez 15 devinjos jaanokjer mikro 4 – mazs, balts businjsh, ar kuru vieteejie studenti un darba ljaudis devaas ikdienas gaitaas. Mees peec 4 pieturaam augshup kalnaa kaapaam aaraa, lai dotos uz Aiidas, muusu spaanju valodas pasniedzeejas, maajaam. Pirms nodarbiibaam 10 minuutes tika veltiitas, lai aprunaatos ar Aiidas suni Rikii un runaajosho papagaili Lorito. Lorito ik riitu pateica, kaa vinju sauc, reizeem uzdziedaaja kaadu dziesmu par to, kaa vinjsh veelas nopirkt tabaku :) Peec divu stundu nodarbiibas – teejas pauze, saruna ar Lorito un naakamo divu stundu nodarbiiba. Tad pusdienas un pilseetas apskate. Majasdarbi, vakarinjas un varbuut kaada filma kino vai varbuut sporta speelju apmekleejums. Un pienaak briidis, kad Tu vairs neveelies nofotograafeet katru pretiim-naaceeju, taa vietaa – vienkaarshi sasveicinies, apmainies ar paaris citaam boliiviskaam pieklaajiibas fraazeem, nopeerc apelsiinu sulu no ielu tirgotaajas un mazliet sajuuties kaa saveejais.

Kaada ir Sukre

…paraadiit, ne uzrakstiit. Ja nu tomeer, tad… Pilseeta starp Andu kalniem – pie horizonta paceljas kalni dazhdazhaados zilajos tonjos. Ja skaties uz pilseetu no augshas, tad zilie kalnie skaisti kontrastee ar baltajaam eekaam un to oranzhajiem dakstinju jumtiem. Ielas vijaas augshup, lejup, liiklochiem – te pilseeta pakaartota dabai, reljefam, ne otraadaak. Veikalu gandriiz nav un arii nevajag – visu iespeejams nopirkt uz ielas. Banaanus, papaiju, svaigas sulas, zekjes, kurpju smeerus un rokdarbus. Tirgotaajas seezh uz trotuaariem no agra riita liidz veelam vakaram. Seezh gan shauraas saanielaas, gan pie operas vai teaatra. Eekas – ljoti greznas, sakoptas, bet ne nopuleetas. Amfiteaatra viduu – daarzenju tirgus.

Lielaakaa rosiiba notiek parkos – puishelji skraida ar kurpju spodrinaamajiem piederumiem un meklee klientus. Gringo seezh uz solinjiem liidzaas vieteejiem. Vecas cholitinas paardod kukuruuzu un saldeejumu. Beerni tvarsta balozhus. Vieteejaas universitaates studenti studee mediciinas enciklopeedijas.

Vakaros dziiviiba paarceljas uz krogiem un restoraaniem. Vieteejie liidzaas tuuristiem vakarinjo vai tuksho alus vai viina glaazes draugu lokaa. Te ir viss – gan itaalju restoraani ar lazanjaam, gan boliivieshu eedniicas ar vinju tik iecieniito liellopu galju. Biitlu muuzika, veejsh aiz loga, majas darbu klades uz galda…

Sukre ir kontrastaina…ljoti. Taas veesturiskais mantojums tik ljoti kontrastee ar vietejo ¨iezemieshu¨ kultuuru. Kaut kad eiropeiskaa greznuma, kaut kas no Andu tautas vienkaarshiibas un haotiskuma. Visizcilaakais haotiskuma piemeers bija zaales futbola speele jaunuzceltajaa Sukres sporta zaalee. Taa pelniijusi nelielu atkaapi no Sukres staasta :)

Cirks futbola speelee

Laikaa, kad bijaam Sukree, notika D-Amerikas sporta speeles Bolivarianos, kas noris reizi 4 gados. Pilseeta bija pilna ar sportistiem no visas Dienvidamerikas. Noleemaam apmekleet zaales futbola speeli sporta halee, kas uzcelta speciaali shim gadiijumam. Speeleeja Boliivija pret Ekvadoru. Boliivijai shajaa sporta veidaa esot ljoti labi panaakumi, tadeelj zaalee bija paarpildiita – desmitiem tukstoshi cilveeki seezh cits citam liidzaas, ja ne cits citam uz galvas, jo speelee bez maksas un vietas nav ieraadiitas. Eed un dzer turpat uz vietas. Shkjita, ka ari viss pilseetas tirgus paarvaacies uz shejieni. Par jebkaadaam nekaartiibaam tie dazhi policisti vareeja tikai pasmaidiit.

Ja buutu iedroshinaajushies to visu filmeet, iespeejams sanaaktu viens no smiekliigakajiem video jebkad. Pirms speeles, kad futbolisti iesildiijas, laukumaa ieskreeja dazhi sunji – kaads apjucis un meklee vietu, kur pasleepties, kaads ljoti dziivesprieciigs un dzenaa bumbu kopaa ar sportistiem. Apsargus tas paaraak neuztrauca un, pat jau uztrauktu, vinju tur bija tik maz, ka neko nevareetu padariit. Taa nu futbolistiem naacaas izvairiities  no sunjiem, atnjemt tiem bumbu un beigu beigaas – nogaidiit liidz tiem pashiem apniks shii izklaide. Kad sunju probleema beidzaas, speeles viduu no griestiem saaka gaazties uudens. Likaas, ka esam aara stadionaa, ne zaalee. Skatiitaaji no somaam vilka lietussargus. Probleemu risinaaja dazhas cholpitas garajos brunchos ar griidas lupataam. Tomeer uudens tika tikai vienmeeriigi izliidzinaats pa visu laukumu. Lietus pierima. Kad peljkjes uz laukuma saaka nozhuut dabiigaa celjaa, cholitas to noveersa, ar slapjajaam lupataam ik pa bridim taas atjaunojot. Nabaga sportisti klupa un gaazaas kaa taadi domino kaulinji. Un taas bija kontineta liimenja sacensiibas.

Ir boliivieshi haotiski. Ir vinji reizeem skarbi, reizeem smiekliigi un sirsniigi.

Kaadi ir boliivieshi…

Par to, protams, varam spriest ierobezhoti, no sava subjektiivaa skatu punkta ar ierobezhotajiem informaacijas avotiem. Ir izveidojies priekshstats par sho interesanto tautu no sarunaam ar Aiidu, lasot par valsts veesturi un politiku, veerojot cilveekus parkos, uz ielaam, autbusos, runaajot ar vinjiem, sajuutot klimatu, redzot dziives apstaakljus.

Jaa, shkjiet, klimats ljoti ietekmee cilveeka dabu. Boliivijaa ir visas iespeejamaas klimata joslas – saakot no tropiska karstuma zemienees, liidz skarbam veejam kalnos. Interesanti, ka lielaakaa dalja cilveeku dziivo kalnos, kur zeme neaugliigaaka, laiks aukstaaks. Cilveeki te ari nav tik atveerti un ar plashiem smaidiem kaa Braziilijas pludmalees. Iespeejams, vinu kalnu veeju sapuusitie vaigi, neljauj tik viegli pasmaidiit. Tomeer, kad vinji to dara, tad tas ir pa iistam. Tu vari ieiet veikalaa, un veca boliivieshu tantinja satuntuleejusies piecos lakatos uzbljaus ¨Ko vaig!?¨ Tai pat laikaa – Tu vari uz ielas lauziitaa spaanju valodaa izmest kaadu vienkaarshu joku un visa boliivieshu gjimene, beernus ieskaitot, smiesies liidz asaraam.

Ne vien klimats, arii dziives liimenis stipri vien ietekmee cilveeku raksturus. Un tas ljoti atshkjiras pilseetniekiem un lauciniekiem jeb campesions. Vairaak kaa puse no boliivieshiem dziivo lielaa nabadziibaa. Laukos vinji dziivo dublju buudinjaas – mazajos ciematos maajas ir vienaa kraasaa ar zemi. Bez elektriibas, bez dzeramaa uudens. Pilseetaas daljai cilveeku dziive  ir savaadaaka – Sukree dalja jaunieshu apmeklee augstskolu, apguust mediciinu un valodas. Dalja lauku iedziivotaaju neprot lasiit.

Un audzinaashana – beerni te netiek taa lutinaati un ucinaati kaa pie mums. Ja no pashas dzimshanas maates mazuljus paarneesaa lakatos uz muguras it visur. Neesam dzirdejuhi nevienu chiikstoshu mazuli. Un beerni speeleejas uz ielas, turpat arii eed. Maates nesit pa pirkstiem ik reizi, kad mutee tiek iebaazts kaads uz ielas nokritis banaans. Daudziem beerniem naakas straadaat jau no agras beerniibas. Lauku beerni, kas paarceelushies uz Sukri, parkos tiira apavus vai paardod pashtaisiitas aviiziites.

Un kultuura, tradiicijas, ticiiba. Taa te ir stipraaka kaa jebkuraa citaa vietaa, kur esam pabijushi. Iipashi no Sukres netaalajaa Tarabuco cietmataa. Devaamies turp uz sveetdienas tirgu. Un liekas, ka cilveeki izkaapushi no pastkartiites – viskraasainaakajos kostiimos un cepurees, kaados, shkjiet, vareetu teerpties, piemeeram, dziesmu sveetkos. Bet vinjiem tie ir sveetdienas teerpi jau gadsimtiem. Un jau gadsimtiem vinju dziives veids ir nemainiigs. Vinji dziivo savaas dublju maajinjaas un svechu gaismaa auzh. Paartiek no taa, ko izaudzee daarzaa vai kuuti. Vai no taa, ko nopeerk tirguu, par liidzekliem, kas ieguuti paardodot rokdarbus. Rokdarbi, iipashi austie maakslas darbi, ir pasaules briinumi. Tajos tiek ieausta visa dziive – saakot no kaazaam liidz pat beereem. Sveetdienas agros riitos tie ieteerpjas sveetdienas teerpos, uz eezeljiem sakrauj meeneshiem, gadiem austos rokdarbus un dodas uz tirgu. Divus meeneshus austu darbu tie veiksmes gadiijumaa paardod par 20 latiem. Un nopeerk kafiju, koku.

Tie tic dazhaadiem dieviem – saviem un kristietiibas. Arii velniem un raganaam. Taadeelj boliivieshus ir gruuti nofotograafeet – jo bildi varot raganas izmantot laasta uzlikshanai. Centaamies buut tik nemanaami, cik vien speejaam…

Mazliet naivaa, mazliet skarbaaa un gadsimtiem gandriiz nemainiigaa kalnu tauta ir reizeem kaitinosha, reizeem aizkustinosha. Lai arii kaa – taa ir puse no Boliivijas. Skarbaakaas vinju dziives shkjautnes atrodamas zemes dziilees – Potosi sudraba raktuvees. Sukre un taas ciematinji saliizinoshi ir tikai cukurs. Par Potosi naakamreiz.

5 thoughts on “Cukurpilsētas Sukres iespaidi

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s