Pie Andu kondoriem kanjonu zemee

Tas ir interesanti – reizeem tu vari izdariit visu, kas tavos speekos, lai ko piedziivotu. Un to vienkarshi nepiedzivo, jo nav lemts. Meklee, veelies, uzmaniigi veero katru plankumu dzhungljos, lai ieraudziitu jaguaaru. Pavadi tur ilgu laiku, bet nee. Citreiz tu neizdari neko, lai to nopelniitu. Panjem slinkaako autobusa tuuri, izkaap un ieraugi. Ieraugi padsmit kondorus lidojam baraa…

Neticamaa satikshanaas ar kondoriem

Iebraucot Arekipaa, bijaam diezgan izsmelti. Nakts autobusaa pie ne paaraak labas veseliibas. Piedevaam tam visam absoluuts laika truukums, jo liidz Ziemassvetkiem japaspeej uz Buenosairesu. Rits tomer jau atkal skaists. Ir 6 no riita, centraa pamodushies vien balozhi un…parka laikrakstu lasiitaaji. Viss Arekipas centralais laukums ieskauts ar koloniaalam arkaam. Fonaa sniegoti vulkaani. Turpat mazaa kafejniicinjaa eedam omleti un dzeram kafiju.

Zinam, ka muus gaidam 2 no pasaulee dziljaakajiem kanjoniem netalu no pilsetas. Plaana to apskatiishanai nav un nerodas. Lasam briinishkjiigus aprakstus par pargajieniem kanjonos, mazaam oaaziitem, kur nakshnjot. Visu Kolkas kanjona celjotaju virsmerkjis – Andu kondoru mekleejumi. Un tomeer – laika nav un, godiigi sakot, arii speeka nav un vienkaarshi neprasaas peec paargajiena. Gana daudzi tadi bijushi pedejaa laikaa. Beidzaam domaat :) Iegajaam pirmajaa turisma agjenturaa, kas gadiijaas celjaa. Un piekritaam gluzhi vienkarshai 2 dienu turei uz kanjonu – aizved ar autobusu un paraada, kur jaaskataas. Peec 15 minuuteem jau bijam autobusaa un laimiigi, ka varam vienkarshi skatiities pa logu, klausiities gida tradicionaalajos staastinjos autobusa mikrofonaa un est saldumus :)

Pirmo nakti pavadijaam mazaa, putekljainaa kalnu ciematinjaa Chivay. Bez lieliem, spilgtiem iespaidiem, tikai mieriiga atpuuta, nedomaajot – baudot :) Garshiigas pusdienas vieteejaa eedniicaa, kaadas biezhi neatljaujamies. Un relakseejosha pelde piepilseetas karstajos avotos. Araa auksts, taads, ka cimdi javelk. Uudenii kaa karstaa vannaa. Fonaa peleekie, veesie kalni, kas skaisti kontrastee ar silto, zilo uudeni. Varam to veel vairaak noveerteet, zinot, ka shiis uz kaadu laiku ir muusu atvadas no kalniem. Pavisam driz busim lejaa, siltumaa, kur cimdus varees ielikt somas apakshaa un peldeeties okeaanaa. Bet veel ir diena priekshaa un pavisam maza ceriiba redzeet reto kondoru – lielaako pasaules putnu. Gids muus jau laikus ir sagatavojis: ¨Shii gluzhi nav kondoru sezona, biezhi ir lietains, kondori tad nevar saskatiit mediijumu, tadeelj lielaakoties meklee bariibu pie okeaana utt.¨

Riits saakaas ar nesaprotamu piestaashanu mazos ciematinjos pa celjam uz kondoru veeroshanas vietu. Ciematinji gleznaini – ar beerniem, kas dejo tautas teerpos pie vieteejaam bazniicinjaam un tanteem ar pieradinaatam puceem un eergljiem. Tomeer nepameta sajuta, ka ir jasteidzaas, jaaredz kondori, kas lido no riitiem.

Piegaajam pie kanjona malas un bija! Tie vienkarshi bija tur! Mums nebija jagaida, saspringti jaaveero horizonts, lai ieraudziitu kaadu attaalu putnu, kas varbut vareetu buut kondors. Vairaak kaa desmit Andu kondori planeeja gaisaa, briizhiem pielidojot ljoti tuvu. Tie tureejas uz siltajaam gaisa straavaam, neveezeejot spaarnus. Melnaa spalva un baltaas apkakliites izskatiijaas karaliski uz sarkanaa kanjona fona. Kondori pashi – kaa Andu karalji, kas muus negaidiiti aplaimojushi ar savu klaatbuutni.

Visa greznaa izraade norisinaajas aptuveni desmit minuutes. Arii pec tam pie kanjona turpinaja piestaat tuuristu autobusi, bet kondori bija prom, it kaa nekad te nebuutu bijushi. Daudzi vareeja pateikties saviem gidiem… Tas bija mirklis, kas nenotiekot biezhi. Muusu gids pats par sho bija parsteigts – dazhas ieprieksheejas reizes kanjonaa vinjsh bija redzejis vienu kondoru lielaa attalumaa ik reizi. Mees piedziivojaam briinumu.

Santa Katalina klosteris

Pec atgrieshanaas no kanjona, bijaam atvelejushi dienu, lai apskatiitu skaisto Arekipu. Tomer iznaaca savaadaak. Uz visu dienu muus saguustiija Santa Katalina klosteris pilseetas viduu. Iegaajam, lai apskatiitos, bet bijaam noburti un bez valodas. Kaa atsevishkjs ciemats vai atsevishkja pasaule, kuraa mums pa atseelgas cauruminju ljauts ieluukoties.

Koloniaalaa laikaa izveidots klosteris kaa atsevishkjs ciematinjsh, kas izoleets no aarpasaules – gadsimtiem ilgi taajaa nebija ljauts nevienam ieluukoties. Muukjenes bija tikai augstaakaas sabiedriibas daamas ar spanju asiniim- katrai pa vairaakaam kalponeem no ¨zemaakaas vietejas sabiedribas¨. Tomer no dazham privilegjijam bija jaatsakaas – matus driskteja mazgaat tikai dazhas reizes gadaa un satikt tuviniekus tikai caur diviem koka aizslietnjiem.

Taas kraasas! Oranzhs un zils – skaisti kaa filmaas. Katrai muukjenei sava celle ar gultu, krustu, un mazu maala pavardu. Un naktdpodinju. Bet ne jau shaadu taadu naktspodinju – vislabaakaa anglju portcelaana naktspodinju! Tur aizvien saglabaajushaas vinju lietas – pukjainas samta meebeles, senas zaalju pudeliites un gleznoti portreti pie sienaam. Un klostera publiskajas virtuvees – svechu lukturi un uudens akas. Vietaam tumshajaas virtuvees gaisma iespiid vien pa apaljiem griestu logiem – lai sajuuta sirreaalaaka un dievishkjaaka. Pagalmos struuklakas un milzu pukju podi.

Vissaviljnjojoshaak bija dzirdeet kaa muukjenes dzied. Gaajaam garaam eekai, kur joprojaam dziivo muukjenes, un aiz smagaam koka durviim dzirdeejaam vinju balsis. Tik tuvu neaizsniedzamajamam un liidz galam neizprotamajam.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s