Uz dienvidiem: Ugunszeme

Viss! Taalaak uz dienvidiem vairs nav kur! Pashi dienvidi – miitiskaa Ugunszeme. Te savu celjojumu beidz dazhaadi celjotaaji. Ritenjbrauceeji, kas nosleedz savu Dienvidamerikas braucienu, nokriitot kaadaa Ugunszemes kempingaa ar viina pudeli pie saaniem. Eiropas pensionaari, kas ar “braucamo maaju” paspeejushi apceljot abas Amerikas – saakot ar Aljasku, beidzot ar Ugunszemi jeb Tierra del Fuego. Kjeksiishu ievilceeji, kuri te ievelk kjeksiiti pie ieraksta: “taalaakais dienvidu punkts pirms Antarktiidas”. Vai Antarktiidas peetnieki, kas no Ugunszemes uzsaak savu braucienu uz ledus kontinentu, kas ir vien 2 dienu attaalumaa.

UGUNSZEMES CELJSH

Celjsh bija gruuts, un attalumi skaitaami tuukstoshos kilometru. Viens benziintanks pusdienu maizeem, citaa sarunaajam dushu (shii bija iipasha misija, kuraa daudz jasmaida un jaaizmeegjina sava iespejami labaaka spaanju valoda, jo dushas tikai kravas auto shoferiem paredzetas), veel kaadaa palikaam pa nakti. No riitiem – benzintanka kafija un silti siera kruasaani. Pie blakus galdinja – nopietni talbrauceej-shoferi, kuriem shis nav vis nekaads pleziirs. Celjsh taisns un liidzens. Ainava ljoti nemainaas. Prieku sagaadaa kaads nomaldiijies guanako vai emu celja malaa. “Creedence” nomaina “Gotan Project” un otraadaak. Vardus zinaam no galvas, taapat kaa dziesmu seciibu. Jo vairaak uz dienvidiem, jo diena garaaka, jo aukstaaks. Aizvien vairaak aitu fermu un naftas pilseetu, kur milziigi naftas suuknji un viiri melnaam rokaam. Joprojaam protam saskatiit kaut kaadu romantiku celjaa un celjmalaas.

Peedeejais celja posms izradaas izsmeljosh. Nolemjam shkjeersot robezhu (Argentiinas-Chiiles robezhu un Chiiles-Argentiinas, argentiinieshi nevar piekljuut savai Ugunszemei neshkjersojot Chiili) vel “shovakar”, jo “riit” visticamaak mashiinu rinda buus garaaka. Veiksmigi nonaakam Chiilee un ap kreeslas stundu nokjeram praami uz Ugunszemi, muus pavada melnbalti delfiini. Veel tikai mazs 100km posminjsh liidz Argentiinas robezhai un civilizaacijai. Planotais stundas brauciens partop aptuveni 3 stundaas, 3 saspringtaas stundaas. Celjsh ir zemes, zemes un ljoti bedrains. Iestajas tumsa un apgaismojuma nav. Nav pat pretimbraucoshu vai garambraucoshu mashiinu. Tikai mees, tumsa un nezinaama Ugunzemes nomale. Saakas krusa. Gribas apstaaties un sagaidiit riitu. Tomer shaja nekurienee nav neviena mazaakaa saanu celja, kur varetu nobraukt un pasleepties no shkjembaam un akmenjiem gadiijumaa, ja kads tomer mums brauktu garaam. “Gotan Project” saak krist uz nerviem, un taa vien skjkiet, ka esam parvertejushi savas speejas.

Nekurienes viduu ieraugam milzu liesmu ugunskurus. Saakumaa ugunis dod ceriibu par kaadu civilizaaciju, par kaadu varbuut pat patverumu. Piebraucot tuvaak, redzam, ka deg kadas naftas cisternas. Sajuta labaaka nekljuust, censhamies pec iespejas atraak attalinaaties no “ugunskuriem”. Tad taapeec shii ir Ugunszeme…?

Protams, ka nonaacaam robezhaa. Chiiles robezhsargi seedeeja nogarlaikojushies, nakts vidus tachu. Slinki parskatija dokumentus un pamaaja ar roku durvju virzienaa. Argentiinieshu robezhkontroles punkts shajaa nakts stundaa izskataijaas kaa vieteejais barchiks. Lai gan arpusee ziimes, ka nedriikst smeekjeet tik un tik metru attalumaa un par to taadi un taadi sodi, telpa piepiipeeta, skhiet tikko cigarete ashi nodzesta un alinjsh atvilknee iebaazts pirms muusu ienakshanas. Fonaa kaads TV raidiijums skaneeja. Arii vinjiem nebija laika pieveerst mums iipashu uzmaniibu, bija svarigaakas lietas daraamas. Atkritaam mashiinas seedeklos un ietinamies guljammaisos turpat aiz robezhas…

LABRIT, ARGENTIINA!

Rits bija taads, it kaa nakts nebuutu bijusi. Argentiina izskatiijaas nevainiiga pie visa, kas bija japardzivo pagajushajaa naktii. Gludi asfalteets celjsh, zalja zaaliite un saulleekts paar celju. Melnbaltas govis un baltas aitas. Maajinjas izteikti “patagoniskas”. Gaisha koka, sarkaniem jumtiem, koka sleegjiem. Liidzenumus saak nomainiit kalnu ainavas, pljavas partop mezhos. Un taa laime, ieraugot balto aabolinju! Pasmarzho un Latvija shkjiet tuvaak, musu Latvijas lauki shkjiet tuvaak. Gaiss te izteikti smarzho, nezinu, peec dabas. Sauli nomaina lietus un lietu nomaina saule.

Braucam leenaam, smarzhojot gaisu un meegjinot aptvert, kur esam. Ap pecpusdienu nonakaam Ushuaiaa – Ugunszemes dienvidu pilseetaa. Kempingaa mums savs mazs plekjiitis teltij, mashiinai un ugunskuram. Apkaart “plekjitim” aug pukjes, nezinu, kaadas, bet shkjita paziistamas. Pa vidu – jau padziivojis koka galdinjsh. Kaads pie bildes, kas kempingaa nobildeeta, bija pierakstijis “izskataas kaa Latvijaa”, un varbut varam piekrist, ka ljoti liidziigi, lai vieglaak izteeloties. Un tieshi taapeec – tik skaisti.

Uzceelaam telti, salijaam, iegaajaam karstaa dushaa un devamies apskatiit pilseetu. Taada skaista ziemas brivdienu pilseeta, kurai ljoti piestaav sniegs. Mums gan bija tikai lietus, jo vasara. Piestaav sniegs, karsta shokolaade, aitas vilnas dzhemperi ar ausekliishiem un haskiji, ar kuriem var izvizinaaties ziemas meeneshos (Zaniit, Tev tas buutu jaredz:) ). Katraa zinjaa te ljoti labi vareja sajust Antarktiidas ekspediiciju garshu – termosi skatlogos, ledus cirtnji un jahtu reklaamas.

Peec nebeidzamajaam maizeem sheit beidzot vareejaam pagatavot siltas vakarinjas. Palutinaajam sevi ari ar retu viina glaazi kempinga galvenajaa eekaa, kur vakaros pulceejas celjotaaji un citi svaadnieki. Ritenjbrauceejs, kas 3 meenehos izbraukajis pusArgentiinu, tikko ieradies  Ugunszemee, svin celjojuma beigas. Puisis no Urugvajas, kas te vienkarshi dzivo mazaa, vienvietiigaa teltinjaa, pa dienaam dzer teeju, vakaros pastaigaajas, tuuliit brauks maajaas. Jauks paaris no Daanijas pensijas gados, bet ar jauniibu sirdii un labu humora izjuutu. Celjo savaa pilniigi aprikotajaa businjaa, kopumaa celjojums ilgs 2 gadus, meerkjis – Aljaska. Kaads cits paaris, kas riit dodas uz Antarktiidu. Kaads dzer viinu, cits lasa celjvedi vai raksta celjojuma dienasgraamatu. Arpusee zhaavejas salijushas teltis, visapkaart celjotaju businji, vagoninji, divritenji un tandeemi. Gaisaa virmo “CELJOJUMS”.

PASAKU MEZHS

Ugunszemes nacionaalais parks. Tas bija taads, kaadu to bijaam izteelojushies. Sajuutas un aura nepieviila. Akmenjaini krasti un zalji pakalni. Gaajam cauri mezhiem un ik pa laikam atduramies pret kaadu mazu, akmenjainu pludmaliiti mezha viduu vai, pareizaak sakot, malaa. Koko lieli un vareni un mazi, trausli, kaa pasakaas. Pavisam reaali jau vareejaam izteloties, ka pretiim naak kadas pasaku buutnes – elfi, fejas vai kas tur. Ja jau pasaulee ir taads mezhs, tad ir arii citas pardabiskas paraadiibas. Sezham pludmalee uz dzeltena akmens un no mezha izjonjo zirgu bars plivojoshaam kreepem. Tas, nez kadelj, neizbriina – kur gan citur, ja ne te.

 

 

Nolemjam palikt pa nakti te – Ugunszemes nacionalajaa parkaa. Mums ir mashiina, un tas ir viss, kas nepiecieshams. Saulrietu sagaidam pie liicha, kas tik mieriigs, ka juuk – kur debesis, kur uudens. Kaads celjotaaju duets speele vijoli un dzied. “Control yourself. Take only what you need from it.” Viss shkjiet arvien taalaaks no iisteniibas. Kaut kaada cita dimensija.

Apzinja – Antarktiida ir tepat. Tu vari aiziet uz vietejo veikalu un nopirkt ledus cirtni, riit jau kaapt uz jahtas un pariit buut Antarktiidaa. Tu vari gandriiz pieskarties tam, ko agraak nevareji pat izteloties. Apzinja, ka te ir pasaules mala. Varbuut viena no malaam. Un pa mezhu auljo zirgi, un koki ir nedabiski skaisti. Naktiis ir auksti un no riitiem sasildies ar teeju.  Ar teeju sildaas arii kaads, kursh ar kaajaam pasauli izstaigaajis, vinjsh runaa citaa valodaa vai labpraat nerunaa vispaar. Bet vinjsh sildaas ar taadu pashu teeju un droshi vien arii naktii sala. Nepaskaidrojama Ugunszemes sajuuta.

One thought on “Uz dienvidiem: Ugunszeme

  1. It kā jau visas ceļojumu piezīmes ir lieliskas, taču šī man kaut kā vislabāk patika (ne jau haskiju dēļ:) ). Man patika pasakas sajūta, ko Jums izdevās ienest arī pie manas brokastu kafijas:)

Atbildēt uz Zane T. Atcelt atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s