Briinumi

Chiiles pasaulslavenais dabas parks Torres del Paine. Perito Moreno ledaajs. Argentiinas kalnu, strautu, mezhu parks El Chalten. Atminjaa tas palicis kaa klasiska ainava ar sniegotu virsotni, zalju zaali, strautu, kur muti no riita nomazgaat. Arii kaa mashiinas panelis, uz kura dreebes slikti zhuust. Kaa saaposhas kaajas pec kaarteejaa kalnu paargaajiena, kaa svetlaime sasniedzot gruuti sasniedzamu laguunu kaut kur starp virsotneem.

Aizbraukshana no Ugunszemes un peec tam celjsh, celjsh, celjsh. Parnakshnjojam mazaa ciematelii, pashi nezinam kur. Kaut kur Chiilee. Ciemats jau tumsh. Vieniigais gaismeklis – spuldziite vietejaa krogaa, vieniigaa skanja – veejsh un krodzinieku smiekli. Turpat stavlaukumaa arii izveelamies plekjiiti “naktsmaajaam”. Jaacer, ka virziens pareizs – uz Torres del Paine pusi.

Ar ausmu dodamies taalaak. Shkjiet, ja buusim nacionalajaa parkaa gana agri, tad varbuut izvairiisimies no tuuristu puuljiem. Muusu plaans izgaazaas un izveertaas labaaks. Gadiijaas neizbeegams shkjeerslis celjaa – govju bars, ko vadiija triis gaucho zirgu muguraas un vinjiem uzticiigi sunji, varbuut kaadi 10. Lieli viiri ar pieredzes grumbaam, aitaadas bikseem, asaam paatagaam, ar kuraam savaldiit lopinjus. Zirgi spaarda zemi, paatagas shkjelj gaisu un sunji prasmiigi savalda nepakljaaviigus teljus. Gaucho te pavisam iisti un autentiski.

Laguuna

Torres del Paine – Chiiles slavenaakais nacionaalais parks. Slavens ar savu W taku (tas tadeelj, ka, skatoties kartee, takas marshruts pec W burta izskataas). Taku, kas ved uz vietaam, ko tikai ar kaajaam var sasniegt. Kalni, laguunas, mezhi – viss, par ko dabas draugs uzdriikstas sapnjot. Taku var veikt varbuut 4aas, varbuut 5aas dienaas. Tas neesot viegli, esot ljoti skaisti tomeer. Jaanjem liidzi viss nepiecieshamais izdzivoshanai, jo esi tikai Tu un mezhoniigaa daba. Gruutas kalnu paarejas, gandriiz veetras speeka veejsh, nestabili akmenji aizu malaas. Risks.

Tomer tas nav taa, kaa vareetu izteeloties. W takas “izdzivotaju” ir desmitiem, simtiem. Daba kljuvusi par ko liidziigu pilseetai tikai bez asfalta. Dabas skaistums nav apshaubaams – daba te “liela”, grandioza, paaraaka par cilveeku. Aizas-dziljas, kalni-augsti. Tomeer cilveeku par daudz. Tev no taas visas lielaas dabas nepieder ne stuuriitis.

Izvelamies tikai dalju no lielaa “W” burta. Skatoties kartee, taa sanaaktu taa peedeejaa striipinja. Lai veiktu so celu bija nepieciesama diena raitaa solii. Viegli nebija, nebija arii paaraak gruuti. Katraa zinjaa kljuust daudz vieglaak, redzot, ka kaads to meegjina veikt ar lielu mugursomu uz pleciem, kuraa telts, katls un zupa pargajienam.

Briizhiem naakas ieskatiities kaadaa bezdibenii, upe lejaa mutuljo, bet tas tik taalu, ka iisti nedzirdi. Ejot tuvaak, skanja aizvien skaljaaka, mazaa teerciite kaut kur taalu paartop par mezhoniigu riikli. Labaak notureeties uz taa koka tiltinja. Un likaas, ka tadi tiltinji tikai maakslas filmu atribuutika.

Un tad uzrapies pa to staavo sienu, kas ir peedeejaas pargaajiena stundas izaicinaajums, un speej pavisam iisti noveerteet peleekzilo laguunu, ko kalnu tornji nosleepushi. Nezinaamas nokrasas zilais uudens smuki kontrastee ar sniegu. Veejsh, kas gaazh no kaajaam, arii labi iederas. Te nepiestaavetu nekaada siltaa sauliite un taurinji. Te daba paraada, kas stipraakais un galvenais.

Apakaljcelsjh no kalna uz leju taads jautraaks, protams. Tikai tagad pamanaam, ka takas malaas aug bruukleniites. Laba piedeva tuncha maizeem. Eedam ogas, kameer citi taas tikai fochee. Skataas uz mums ar bailju pilnaam aciim, “vai juus traki, te daba, nevis lielveikala plaukts, taadas tachu nevar eest!”

Kempingu mees vairs nevaram atljauties un nevajag arii. Iekaapjam mashiinaa sasildiities un pabraukaties pa parka celjiem, kas ir braucami. Te nu neviena nav. Visi “W” liiklochos ciinaas ar veeju. Mums taada eerta un silta ekskursija. Mazliet varbuut ir balta skaudiiba, ka taa arii neuzzinaasim, kadi briinumi citos takas celjos atrodami. Apstajamies pie kada kalnu ieskauta ezera uz nakti. Ir tik skaisti un mieriigi.

Ledaajs

Perito Moreno – viens no retajiem pasaules ledaajiem, kas ne vien kuust, bet arii atjaunojas. Varbuut, ka shii vieta ir Argentiinas tuurisma vietu top10, varbuut top3. Ar visaam no taa izrietoshajaam sekaam.

Pilseetinja, kas netalu no ledaaja, gluda un nopuleeta. Nolemjam nosvineet. Par sviniibu iemeslu bija jaapadomaa, nolemaam, ka svineesim to, ka beidzot atkal varam ieiet karstaa dushaa un izmazgaat dreebes. Bijaam atradushi kadu kempingu, kur to driksteeja izdariit pat tad, ja nenakshnjojam kempingaa. Tur arii paaraak vilinoshs vakarinju piedaavaajums. Bija jaapiepuulas, lai atcereetos, kad peedeejo reizi eedaam siltu eedienu. Tad jau buusim pelniijushi. Karsti kaneloni (taa kaa taadas pankucinjas ar interesantu pildijumu), tiiri, smarzhiigi mati un tiiras, uz panelja izklaatas dreebes. Taa toreiz bija lielaakaa laime.

Nogurums pec taadaa vakara pazuud. Staigaajam pa El Calafate pilseetinju. Sapnjojam, ka kadreiz te atbrauksim un ediisim kafejniicaas saldeejumu un tos aitaadas dzhemperus arii nopirksim. Skatamies skatlogos, veerojam citus turistus, kas saskandina viina glaazes kaadaa stiliigaaa 60gadu kafejniicinjaa un priecaajamies par vinjiem.

Nakamajaa riitaa devaamies uz ledaaju. Tas, ka tas vizuaali tik iespaidiigs, praktiski paralizeeja. Taa mieriigi seedeejaam uz koka apmales un veerojaam. Shkjita taads bezgaliigs. Ja vareetu pa to staigaat, varbuut liidz ledus laikmetam varetu aiziet. Nez, kas tur iekshaa ir iesalis…? Dalja nu muuzhiibas, ko gruuti saprast, aptvert un taa uzreiz noveerteet. Par taadiem briinumiem ir pat gruuti staastiit.

Laiks

Laiks beidzot apstaajaas. Tas beidzot bija aptverami un pilniigi- El Chalten dabas parks Argentiinaa. Daba “mazaaka”, miiliigaaka, sauliite neierasti lutina un esam vieni, nu gandriiz vieni – varam kaut ko no visa skaistuma savtiigi patureet sev. Pa mezhu un pat augshup pa kalnu gribaas skriet, nevis iet.

“Klasiska ainava ar sniegotu virsotni, zalju zaali, strautu, kur muti no riita nomazgaat.” Viss atrodamais strautinju uudens ir dzerams. Ja neveelies dzert, apseedies uz laipinjas un veero savu atspulgu un sniegotu kalnu aiz sevis. Vai vaaljaajies gundegu pljavaa mezha viduu.

Ja kaads tomeer naak pretii, tad tas ir klinshu kaapeejs ar virvi paar plecu un kaadaam tur sakabeem pie mugursomas. Arii bez visaam sakabeem vareetu noprast, ka klinshu kaapeejs – peec sejas izteiksmes vai gaitas. Izteeli rosinoshi. Gribam binoklii ieraudziit kaadu uz klints, bet paaraak taalu un augstu klintis.

Saaposhas kaajas, bet joprojaam gribas skriet.

One thought on “Briinumi

  1. Jūsu stāsti sevī burtiski ievelk lasītāju. Kāda paziņa par jūsu blogu mums ieminējās, kad uzzināja, ka dosimies 100 dienu ceļojumā pa Dienvidameriku. Bija ļoti interesanti pirms brauciena izlasīt par jūsu piedzīvojumiem. Ceram, ka arī mums tur klāsies tikpat raibi. Bet jums novēlam labu ceļavēju! Lai veicas!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s