Dienvidamerika atskatoties

Kaipirinja veelaa Rio vakaraa un skalji Andzhelikas smiekli, lozhu dardonja kaut kur taalumaa. Muusu vienacainais suns kaa miesassargs seko mums Ilha Grandes necaurradzemos dzhungljos iisi pirms tumsas iestaashanaas. Airu skanja upes uudenii, Laercio atdarina Pantanal putnu balsis. Tirgus pilns ar cholitaam, divas bizes, gari brunchi, sagriezts arbuuzs, smarzho empanadas ar sieru un shkjinjkji. Salst, Andu kalni Bolivijaa, lamu silueti saulrietaa. Mazaa Maribella Saules salas tveicee ar noshmuletu muti un basaam kaajaam, viirs bez priekshzobiem un koku aiz vaiga, abi smaida. Vilma cep pankuukas, mazaa peruanietes virtuviite nokvepusi melna, silta munjas teeja un auksts vejsh aiz loga. Augsti papeezhi un kaisliigi skatieni Buenosairesas tango milongaa, Adrians viesniicas numurinjaa glezno, ikvakara viins un bluuzs. Patagonijas plashumi, tukstoshiem kilometru, benzintanka dusha un iebiezinaataa piena maiziites. Cik saullektu, cik saulrietu. Ar un bez saules. Dienvidamerika. Par to, kas taa ir mums.

SAULRIETI UN SAULLEKTI

Saulriets. Kristus statuja Rio, Brazilija  

Saullekts. Ilha Grande, Brazilija  

Saulriets. Ujuni saals tuksnesis, Bolivija  

Saullekts. Copacabana, Bolivija  

Saulriets. Kuzko tirgus, Peru 

Saullekts. Machu Picchu, Peru

Saulriets. Ruta 40, Argentina

Saullekts. Los Antiguos, Argentina

Saulriets. Carretera Austral, Chile

Saullekts. Torres del Paine, Chile

ATVADAS

Atvadas no Dienvidamerikas palikushas atminjaa kaa hoass, mazliet skumjas, mazliet ilgas.  Un kaa mokoshas slaapes Santjago smogaa (mes staigaajaam pa pilseetu un izmisiigi meegjinaajam kaut kaa pieklaajiigi samerceeties katraa struuklakaa un aizguutneem dzeeraam pie izdeviibas). Bijaam jutushi tik daudz shajaa kontinentaa 3,5 meneshu garumaa, ka varbuut vairaak nevareeja, varbuut nevajadzeja…shajaa reizee. Bijaam noskanjojushies Jaunzeelandei. Tomer ir skaidrs, ka Dienvidamerikaa vareetu celjot gadiem un vel tad neiepaziit. Muusu tris meneshi tikai taads neliels ieskats pa durvju spraugu…Bijaam jutushi prieku, laimi, sajusmu, galvenokart. Reizeem taadu pilnigu laimi (praataa naak vakars uz laipinjas Ilhas Grandes liicii vai viins no plastmasas kruuzes pirms aizmigshanas mashiinaa pie kaada Patagonijas ezera, praataa naak visaadas svariigas un mazsvariigas lietas) Bailes apmaldoties dzhungljos, bailes delj Rio miitiem, bailes, ierodoties nakts viduu nezinamaa Boliivijas pilsetaa… Bet bailes celjojot ar laiku pazuud, un paraadaas tikai tad, kad patieshaam ir iemesls. Skumjas atvadoties no satiktajiem, kas vienmeer bijis gruutak, kaa plaanots vai domaats. Jo jaaapzinas, ka atvadas celjojumaa biezhi ir uz nesatikshanos, paaraak dazhaadas celji, kas brinumaini krustojushies kaut vienreiz. Plasha emociju gamma, bagaatinosha, reizem nogurdinosha. Shis celjojums ir beidzies, jadodas uz citu kontinentu.

Attapaamies Chiles galvaspilseetaa Santjago, seezhot uz galvenaas ielas trotuaara. Santjago bijaam nonakushi paris dienu laikaa ar paaris autobusu braucieniem no Argentiinas piekrastes Puerto Madryn. Seedeejaam uz karsta asfalta karstaa svetdienaa. Pilseeta smogaa un tuksha. Likaas, ka mees gandriz tikpat tukshi. Bija plaanots palikt pie Filipa Santjago centraa. Filips nepaspeeja muus sagaidiit un nelika justies gaidiitiem arii turpmaak. Seedeejam un blenzaam uz augstceltneem. Ielas klusumu partrauca kaads chiilietis, kursh muus uzrunaja izcilaa anglju valodaa: “Vai jums viss kaartiibaa? Vai es varu jums kaa paliidzeet? Vai jums nav kur palikt? Es dzivoju tepat netalu!” Tas lika no aizkustinajuma gandriz raudat.  Toreiz pieklaajiigi atteicaam, tomer ne nakts maajaas bija svarigas, tik ljoti svariigi bija tas, ka uzrunaa sveshinieks, ka neesi viens.

Turpmaakas dienas Filips nesniedza nekadu iipasho draudziibu, bet sniedza pajumti, gultu, iespeeju izmantot dushu, virtuvi un izmazgaat velju. Tas mums tieshaam bija nepiecieshams peec Patagonijas skarbuma. Par iistu Santjago draugu mums kljuva Filipes dzivoklja biedrs Hosee. Hosee angliski neprata ne vaarda, un mees spaaniski nespeejaam runaat par politiku, bet mees runaajaam! Ar Hosee mes runaajam par visu – par naakotnes viizijaam, par Chiiles veesturi, par viiniem…Un valoda nebija nekaada barjera. Vel mees iemaacijamies gatavot magjiskos Chiiles hotdogus un izmeegjinaajaam Chiles stipro dziru pisco, kas ieguuta no viinogaam. Arii Chiiles viinus, jo Hosee izraadiijaas zinoshs vinos.

Mieriigi un laiski pavadijaam peedeejaas Dienvidamerikas dienas. Sakartojaam praatus un somas. Panjeemaam laba Chiiles viina pudeli un devamies uz Metallica koncertu, lai aiz seetas kopaa ar daudziem citiem chilieshiem klausiitos Nothing Else Matters. Pardomaajaam to, kas bijis,  un bijaam gatavi doties taalaak. Doties uz Jaunzeelandi, kas vienmeer bijusi sapnju zeme mums abiem. Bet tagad par to, kas ir Dienvidamerika mums…

PIEREDZE/PIEDZIVOJUMS

Ir gruuti struktureet Dienvidamerikas pieredzi, visu lielo piedzivojumu. Bet mes to tomer darijam. Runajam daudz par to, kas bijis. Un izleemaam par to, kas bijis visspilgtakais mums. Nekaadi konkreti kriteriji. Tikai subjektiivas sajutas par vietu vai notikumu, kas to padarijis par atminjaa paliekoshaaku. Te buus tris piedzivojumi no katras valsts. Tris, ko mes gribetu veel un noveelam citiem. Tris…tikai taapec, ka smuki izskataas. Nav pamatojuma vai attaisnojuma, sajutas. Varetu arii visas atminjas sarakstiit vienaa kaudzee, un mums tas noziimeetu tikpat daudz, cik shie struktureetie triis.

BRAZILIJA

♦Ilha Grandes pargajiens. Viens no lielaakajiem piedziivojumiem visaa lidzshineejaa celjojumaa. Viens no piedzivojumiem, par kuru pat viss veel nav pateikts. Tas viss bija taads mistikas, prieka, skaistuma un sakritiibu virpulis. Te Tu esi tuuristu pilnaa, putojoshu alus kausu un muuzikas piepildiitaa ciemataa. Un te Tu esi – ar suni, kas ir uzticiibas iemiesojums, muuzhmezha viduu. Bez tuuristiem, bez noraadeem, bez pieredzes. Un pa vidu tam visam Tu eed vakarinjas ar vietejiem braziljiem, vinju kjerto zivi eed, un sazinies valodaa, kuru neproti. Sala pati par sevi ir skaistums, un shkjiet, ka tur iespejams viss, tikliidz nokaap no iemiitaas takas.

♦Pantanal dziivaas dabas parade. Nakts pastaiga skaljos dzhungljos. Purva briedis ar mazu putninju uz muguras, nesaskaitaami kaimani un varbuut, varbuut jaguaars kaut kur aiz stuura. Viena no baagaataakajaam dziivaas dabas vietaam pasaulee.

♦Santa Teresa makslinieku rajons Rio de Janeiro. Maldies likumainajaas Santa Teresa ielinjaas, veero atslaabushu publiku baaros, notraipijushos maaksliniekus maakslas galerijaas, fonaa – tramvajinja dardonja, melodiskaa braziilju valoda un veeja zvani pie baaru ieejas durviim.

Debesu  Ostas ciems Ilha Grandee

Pantanal purva briedis

Santa Teresa rajons Rio

BOLIVIJA

♦Potosi pilseetinja un sudrabraktuves. Mums kaut kas pavisam sveshs. Viss tik taals, bet pavisam iists. Nesaprotams, zheelojams un tajaa pashaa laikaa apbrinojams. Sudrabraktuvju skarbaa patiesiibaa, kuru tomer nevar pienjemt tikai kaa pilniigi melnu. Mazaas pilseetinjas zudushais spozhums. Kaa atgrieshanaas veesturee.

♦Pilsetas. Nespeejaam izlemt, kura no Boliivijas pilseetaam ir TAA. Noleemaam, ka visas. Santa Kruza, Sukre, Lapaza. Ipashi Sukre un Lapaza. Boliivieshu tik dziivaa kultuura starp koloniaalaam eekaam, baltaam bazniicaam. Baltas maajas ar sarkaniem dakstinju jumtiem starp debesskrapjiem. Cholitas sarkaniem svaarkiem starp modes daamaam.

♦Ujuni saals tuksnesis. Shkjiet, ja nebuutu savaam aciim redzeejushi, tad neticeetu, ka pasaulee ir shaada vieta – tik sirreaala, reizeem pat nelogjiska. Kur kalni meedz buut violetaa kraasaa un udenji sarkanaa vai zaljaa. Laguunaas ganaas flamingo, kaa pie mums staarkji pljavaa. Skaistums, dabas maakslas darbs, dazhu dienu pieredze gleznaa.

Cerro Rico kalns Potosi, kalns, kas “apeed cilveekus dzivus”

Sukre

Ujuni laguuna

PERU

♦Titikakas ezers. Un te negribas novilkt Titikakas ezeraa esosho robezhu starp Boliiviju un Peru. Mes ljoti un ljoti atri iemileejaam Titikakas ezeru, taa salinjas un ciematinjus ap to. Copacabana, Saules sala, Amantani sala…Un ezera tirkiizzilais uudens.

♦Machu Picchu piedzivojums. “Ziniet…taa Machu Picchu lieta…ir ok. Bet daba! Daba ir apbrinojama! Un Machu Picchu tieshi SHAJAA dabaa ir apbrinojams!” Mes daljeji varetu vinjai piekrist. Mums Machu Picchu ir palicis spilgtaa atminjaa deelj visa piedzivojama. Delj gajiena pa vilciena sliedeem, kaapiena pirms saules leekta. Deelj ilgaam, gaidaam, deelj miglas, kas saaka pagaist un atklaat inku drupas skatienam un deelj grandiozaas Peru dabas. Deelj savas izteeles. Protams, varenaas inku celtnes tam visam pa vidu.

♦Kondori Kolkas kanjonaa. Tu juuties kaa iipashi apdavinaats vai sveetiits, kad pasaules lielaakie putni acu priekshaa sariiko iistas mediibas, kad planee virs kanjona reizeem ienirstot tajaa.

Titikakas ezers

Machu Picchu

Kondori Kolkas kanjonaa

ARGENTINA

♦Boheema Buenosairesaa. Pati pilseeta ir boheema. Skveeri, koki, krogi, tango, viins. Velas nakts balles un riiti saakot no pusdienas laika. Maakslinieki, muuzikji, aktieri. Gandriiz visi, taa shkjiet :) Mes ljaavaamies.

♦Iguazu udenskritumi. Ieprieksh tos negodiigi “pieskaitiijaam” pie Braziilijas brauciena. Teiksim, kaa ir – skaistaaki tie ir udenskritumu Argentiinas pusee. Komentarus neprasa, ir tieshi tik grandiozi, cik varetu izteloties. Ipashi pieejot tuvumaa un samirkstot liidz peedeejai viiliitei tveiciigaa dienaa.

♦Ugunszeme. Iiists celjojuma gars. Veikali ar Antarktiidas ekipeejumu. Pludmales mezha viduu ar mistiskiem mezha zirgiem, sniegotas virsotnes pie apvarshnja. Visa veida celjotaaji vai klejotaaji kempingaa. Haskiju audzeetavas. Tik tieshaam – pasaules malas sajuuta.

Viena no Buenosairesas maakslas galerijaam

Iguazu udenskritumi

Ugunszeme

CHILE

♦Carretera Austral celjsh. Viss taa autentiskums un nemainiigums, arii taads pirmatniigums, ka musdienu pasaulei tas gandriiz nesasniedzams. Gan tieshaa, gan netieshaa varda noziimee.

♦Arika. No pirmaa acu uzmetiena – varbuut necila vietinja lielajaa Dienvidamerikas kartee. Mes apzhilbam no saulrieta sirds pludmalee ar taas juras lauvaam, maitu lijaam un sarkanajam smiltiim.

♦Torres del Paine Nacionaalais parks. Klasiska, grandioza, neiekarojama daba. Taada, ko var vien apbriinot, taada, no kuras mazliet bail.

Ciematinja dziive pie Carretera Austral

Sirds pludmale Arikaa

Torres del Paine Nacionalais parks

CELJSH

Par celju, ne galameerkji. Celjsh ir bijis tik noziimiiga, tik baudaama un atminjaa paliekosha sastavdalja no muusu Dienvidamerikas celjojuma. Veikti apmeram 20 000 kilometru. Ar kaajaam, laivam, pramjiem, zirgiem, mashiinaam un autobusiem.

AR KAAJAAM

Vienas no skaistaakajaam Dienvidamerikas atminjaam ir no paargaajieniem, par celju, kas veikts kaajaam. Peec daudziem kilometriem ar kaajaam galamerkjis ir skaistaaks vai pelniitaaks.

Ar mugursomaam un suni sasniedzaam mazu, izoleetu ciematinju Ilha Grandee. Putekljaini celji un vistas, vieteejie vechi zviln pludmalee. Atpakal naacaas doties pirms tumsas caur dzhungljiem. Izbijushies, nogurushi, saskraapeti, bet ar suni nokljuvaam atpakal un bijaam guvushi pirmo celjojuma ruudijumu, varbuut maaciibu, bet driizaak iedroshinajumu. Lielaa sala un muusu suns. Un pargajiens cauri Bolivijas ciematinjiem uz Saules salu arii bija gan mazliet avantuurisks, gan ljoti skaists. “Mums bija telts kalna galaa ar ezeru lejaa. Un arii saulleekts ar dziedoshiem aitu ganiem kaa modinaataajpulksteni.  Taada pilniiguma sajuuta – ieprieksheejaa dienaa bijaam devushies celjaa kopaa ar ganiem, gaajushi guleet laikaa, kad gani aitas dzen maajaas un ceelushies ar vinju dziesmaam.” Arii lielaas pilseetas tika apskatiitas kaajaam – taa, ka kaajas jeelas un stundu jaatguustaas kaadaa parkaa ar kafijas kruuzi. Gan Rio, gan Lapazaa, Bunosairesa un pat Santjago. Varbut, ka nav droshakais veids lielo pilsetu apskatei, bet “intiimaakais” gan. Nevareetu buut veel tuvaak pilseetai, arii pljavai un cilveekam…Ja vareetu, mes pasauli ar kaajam izstaigaatu. Kaadu dienu varbuut vareetu.

Ilha Grandes lietus mezhaa

AUTOBUSI

Transporta lidzeklis, ar kuru parvietojaamies visvairaak viennoziimiigi – autobusi! Ljoti lielu dalju no 20000 nobraucaam ar autobusiem. Ar lieliem, eertiem, kondicioneetiem. Ar maziem, graboshiem un gandriiz sabruukoshiem. Ne tikai taapeec, ka tas gandriiz vienmeer ir leetaakais parvietoshaanaas veids. Arii taadeelj, ka vienkarshi patiik. Patiik veerot valsti aiz loga un taas iedzivotaajus shajaa loga pusee. Maat skolniekiem formas terpos aiz loga un tureet kleepii mazu boliivieshu meiteniti shajaa loga pusee. Piestaat mazos ciemateljos un kopaa ar vieteejiem ietureet pusdienas noplukushaa krodzinjaa. Pat ja ta ir tikai siiksta liellopa galja pusdienaas. Padsmit stundu braucieni bija kljuvusi par ierastu lietu.

Ilgakais brauciens, shkjiet, bija 30 stundas. Taadi bija divi – no Foz do Iguazu uz Cuiabu pie Pantanal un no Atakamas tuksnesha uz Buenosairesu. Pirmais no minetajiem bija izteikti braziilisks. Plaanoto 24 stundu vietaa brauciens ieilga liidz 30. Seshas stundas – “pfff, tas tachu nekas nav, ja visa dziive priekshaa!” Buss parvadaja ne vien pasazhierus, bet arii vestules, produktus, visu. Ja kaads gadijumaa laikaa nebija atnesis saldumus, ko nosuutiit radiniekiem attalaa lauku ciemaa, tad vareeja pagaidiit, nevienam nekur nav jasteidzaas. Ar mums it kaa visa dziive priekshaa, tomeer bija vairaakkart jaatliek tikshanaas ar musu Pantanal gidu Laercio galamerkja autoostaa, kursh mus reiz jau stundu bija pacietigi gaidijis…Otrs 30 stundu brauciens laikam ir liidz shim veiksmiigaakais – tas bija autobuss, kas kaa miraazha paraadiijas tuksnesha viduu peec tam, kad jau labu laiku bijaam tur iestreegushi. Tas bija musu Ziemassvetku brinums, kas aizgadaaja no nekurienes uz Argentinas galvaspilsetu tieshi pirms svetkiem. Shajaa braucienaa pirmo reizi shkjersojaam Chiles – Argentinas robezhu (kopaa tadas reizes bija apmeram desmit!). Shii bija viena no interesantakajaam robezhshkjersoshanaam. Musu peruanju celjabiedri bija ieintereseti apluukot muus pilnaa augumaa briidii, kad uz robezhas Chiile-Argentiina izkaapaam no autobusa. Tika nospriests, ka abi izskataamies vienaadi. Nu ja nu – abi balti :) Rindaa uz robezhas tikam cienati ar konchaam, jo tas palidzot pret augstuma slimibu. Puse no autobusa dzivojaas pa tualeti un cinijaas ar nelabumu. Kameer chilieshi un argentinieshi peec pasu kontroles pamaja robezhsargiem un laimiigi devaas celjaa, mees – peruanji – tikaam sadziiti angaaraa uz mantu paarbaudi. Sakraameejam somas divaas garaas rindaas uz griidas. Mums pashiem bija jaanostaajaas rindaa gar sienu. Celjabiedri kjikjinaaja un sachuksteejaas. Telpaa ienaaca buudigi robezhsargi un suns. Ne jau nopietns vilks, nee, tas bija dzivesprieciigs zelta retriivers, kuram bija jaaparmeklee muusu somas. Vinjsh leekaaja taam apkaart, luncinaaja asti, reizeem neveikli paklupa…Ja arii kaadam somaa bija kaada zaaliite, tad shis suns vareja vien sasmidinaat, ne uztraukt. Peec shis izmekleshanas katru somu parmekleeja robezhsargi. Kadu dredainu peruanju rotu maakslinieku, kursh devaas uz Buenosairesu pardot savus izstradaajumus, izkratiija liidz pedejai viiliitei. Taapec, ka bija dredi droshi vien. Kad pienaca kaarta muusu somaam, sargs vien pajautaaja: “Europe? Go!” Taapec, ka nebija dredu droshi vien.

Autobusa braucieni ljoti atshkjiiraas no valsts uz valsti. Vai, pareizaak sakot, Boliivijas autobusi ljoti atshkjiiras no citu valstu autobusiem :) Te laikam arii piedziivoti murgainaakie braucieni. Kaa arii eksotiskaakie. Visbiezhaak autobusi te bija diezgan veci un diezgan graboshi. Un arii iedzivotaaju autobusaa braukshanas paradumi atshkjiiraas. Boliivieshiem, piemeeram ljoti patiik tureet valjaa autobusu logus. Pat ja parvietoshanaas aatrums liels un jaabrauc daudzas stundas, logam jaabut atveertam kaa likums. Ja nu ir riktiigi auksti, tad var meegjinaat aizveert aizkarinjus, bet ne jau logu! Tomer jaasaka ari tas, ka logus biezhi vien vienkarshi nevareeja aizveert. Tie, kratoties pa celjiem, kas biezhi vien ir vienkarshi savaa starpaa savienotas bedres, nemitiigi veras valjaa. Pa dienu veel ok – reizi 5 minuutees aizver, liidz tas atkal atkrataas valjaa. Sliktaak ir tad, ja ir nakts vai araa liist. Piemeram, braucienaa no Potosi uz Uyuni saals tuksnesi es biju salijusi slapja, seezhot autobusaa. Tiesa gan – toreiz lija arii no griestiem. Ir eerti tureet logu valjaa arii taadeelj, ka visu laiku ir jalidina viss liekais aaraa pa logu. Konfekshu papiiri, tuksha kolas pudele vai parpalikumi no pusdienaam. Un tas nav kautriigi un pa kluso. Tas ir taa, ka “Eu, panjem un izlidini maneejo shkjiivi arii, es nevaru atvert savu logu!” Un autobusos biezhi notika iists shovs. Katrs bolivieshu tirgonis vareeja vienkarshi nostopeet autobusu, kaapt iekshaa un skaljaa balsii reklameet savu preci. Visbiezhaak taa bija “chocloooo, chooocloo, choooocliiitooo con queso!!!” (Kukuruuza, kukuruuza, kukuruuziinjaaa ar siiieruuu!). Bet tikpat labi vareja buut ari siirups, konfektes, vaariti kartupelji vai jebkas cits. Mums iegarshojaas choklo con keso… Reiz redzeejaam arii komikju-amatieru uzstashanos, kas ilga paaris stundas; saakumaa noveda publiku liidz smiekliem, beigaas – liidz izmisumam. Caalji, kas reizem tika parvadati Bolivijas autobusos, gan parasti netrauceja, arii berni, kuri aizmiga un krita kleepii ne. Visbiezhak gan berni bija iespiesti lakataa starp kreeslu un mates muguru. Vai arii tajaa pashaa lakataa noguldiiti uz griidas.

Chiles un Peru autobusi…tas bija kaa nonaakt kuurortaa peec Boliivijas. Visspilgtaak atminjaa palicis viens nakts brauciens Chiilee, kuraa kaadas sakritibas deelj nonaacam autobusaa ar platiem aadas kreesliem, “cama” (Cama – ir gulta jeb sedeklis, kuru var novietot gandriz horizontali. Autobusu cenas tika visbiezhak iedalitas divas katgorijaas cama un semi cama jeb pusgulta). Uz edienu ljoti taupiijaam (nee, nu ne tikai, pricipaa uz visu:) ) , vakarinjas bija dazhas bulcinjas paredzetas, un kaada bija muusu sajusma ieraugot, ka shajaa autobusaa pienes siltas vakarinjas! Un te bija arii “autobusa teevs” jeb cilveks, kas vienkarshi rupejas par pasazhieru labsajuutu. Pec tumsas iestashanaas aiztaisiija aizkarinjus, uzlika Tavu miiljaako filmu un apsedza ar pledu, he :) Veel pietruuka saldu sapnju noveleshana un galvas noglaudishana uz nakti. Arii dazhos citos autobusos bija autobusu teevi, bet shajaa vinjsh bija visrupigakais. No riita pamostoties, uz Tava galdinja jau bija piiraadzinjsh un silta teeja – teevs to bija sarupejis, nevienu nepamodinot. Chiles un Peru autobusi pa celjam tikpat kaa nestaajaas, nemaz nerunajot par pasazhieru uznjemshanu pa celjam- tas tika uzskatiits par biistamu pasaakumu. Tualetes bija plashas un smarzhigas (Bolivijas autobusos tualetes biezhi nebija, pirms nakts brauciena bija jaacer uz shofera lidzjutiibu un jaacenshas daudz nedzert) Tomeer, lai cik labi kondicioneeti buutu autobusi, lai cik gaadiigi autobusu teevi, mums atri saaka pietruukt satuntuleejushas cholitas un silta kukuruuza katraa pieturaa.

CITAADI

Pavisam citads ir celjsh, kas veikts ar automashiinu. Tie bija vairaaki tuukstoshi kilometru pa celjiem un lielaa meraa neceljiem – Ruta 40, Carretera Austral, Patagonija visaa taas krashnjumaa. Mashiina sniedz pavisam citu briiviibu. Lai arii musu Patagonijas grafiks prieksh Patagonijas attalumiem bija drastisks, reizeem, nedomajot par laiku vai galamerkji, braukajamies bezmerkjigi pa nomaljiem celinjiem. Nezinaajaam, kas sagaida galaa (parasti nekas taa arii nesagaidija:) Ja neskaita ainavu, kas parsteidz ik uz solja.) ), priecaajaamies par celju, savu nezinju un bezmeerkjiibu. Un to, ka aizmigt varam liicha malaaa – jebkura liicha malaa. Un no riita celties, ieslegt muuziku un doties celjaa.

Naktsmiitne Chiiles Patagonijaa

Laikam jau, ka par celju, ne galamerkji…Lai kaads butu celjsh vai transporta lidzeklis, visvairaak skudrinju skrien esot celjaa, nedomajot par iepriekshejo pieturu un nezinot par naakamo. Veero ainavu un aizmirsties. Vai veero cilvekus un aizmirsties. Vai skalji dziedi, vai skalji klausies.

CILVEKI

Lai kadas vietas, piedziivojumus mes izveeletos kaa spilgtaakaas atminjas, tomeer visnoziimiigaakaa celjojuma sastavdalja it visur – cilveeki. Mes saskaaraamies gandriz tikai ar lielu labestiibu un cilvekmilestiibu. Lai kurp mes dotos, cilveki veidoja musu celjojumu un veido muusu atminjas. Maaca mums un mees maacamies no vinjiem. Varbuut kaut ko arii mees vinjiem. Un raada savu zemi, veido to. Nevelamies izdariit salidzinajumus vai secinajumus, gribam atcereties cilvekus, kuri interesejas par aviaciju, auzh, maca papagailjiem runaat, tirguu kjirbjus tirgo.

Andzhelika, Laercio un Dzhoels bija muusu Braziilija. Andzhelika iemaaciija iistu kaipirinju. Un iistu Rio. Vinja bija naakusi no Rio daljas, ko raada filmaas; vinja joprojaam ciinijaas par savu iztiku, bet tomer nesavtiigi klaaja brokastu galdu tikko sastaptiem sveshiniekiem. No riita starojosha devaas apruupeet favellu iedziivotaajus, vakaraa raudosha emocionaali apkrita ap kaklu un teica paldies par to, ka esam te. Dzhoels – lepnais, iipatnais, gudrais braziilis. Ar savu stingru viedokli par Brazilijas dzhungliem, dziivo radiibu, taas aizsardzibu un tuurisma attiistibu. Alu vinjsh dzera tikai pilnigi aukstu un pudeles otro pusi vienmeer izgaza aaraa…jo otra pudeles puse tachu nebija vairs auksta! Dzivoja pussagruvushas majinjas pagalma shupuljtiiklaa un kolekcioneja gramatas par jaguariem un aviaaciju. Laercio…Laercio, muusu dzhunglju gids, miil savu darbu un miil Braziliju. Tarantulus, kaimanus, kapibaras un jaguaarus. Vinjsh vispar ir cilveks, kursh mil cilveekus, pasauli.

Andzhelika

Dzheols

Laercio

Bolivija. Katrs celja biedrs autobusaa ar izteiktiem vaigu kauliem, zinjkaariigu skatienu, kautriiigu smaidu un koku aiz vaiga soli pa solim maaciija mums Boliviju. Pec Brazilijas-Bolivijas robezhshkjersoshanas apmetamies mazajaa oranzho smilshu ielu ciematinjaa. Esam Bolivijaa, tas bija skaidrs. Hotelja saimnieks spanju valodaa mums iemaaciija pateikt “alus”. Cholitas ar garajaam bizeem vai nu smeejaas par jokiem vai piktojaas par paarlieku pieversto uzmanibu vai par kaut ko citu, ko mums nesaprast :) Aidai, musu Sukres spanju valodas skolotaajai, lekciju starplaikos mes jautajam visu, kas bija sakrajies neatbildets. Par daudzviet nemileto prezidentu Evo Morales, kursh ierobezhojot inteligjences briiviibu, par nesaprashanos  starp pilsetu un lauku iedzivotajiem, par to, kuraa tirguu vislabaak lamas vilnas dzhemperi nopirkt, par to, kaapeec jaunajaam sievieteem reizem nav divas bizes, par to, cik ilgi kultura dzivos. Un redzejam. Redzejam bernus-apavu tiiritajus, kuri reizeem aizsedz seju, jo kauns…Sudrabraktuvju stipros viirus ar salikusham muguram, bet paceltu galvu. Aitu ganinjus, kas dzied dziesmas ik ritu un vakaru; Maribelu, mazo meiteniti, kura uz savas salas piedzimusi un grib muzhu nodzivot. Augstkalnes boliivieshi, iespejams, ir visautentiskaakaa tauta Dienvidamerikaa, un tapec vinjiem ir visvairak taa, ar ko iedvesmot un tas, ko zaudeet…Un mes joprojam ceram, ka audeklos ieaustaas tradiciju pilnaas dzives – no dzimshanas liidz pat beereem – tiks nosargaatas. Ka berni, kas tagad lakatos uz muguras savaam maatem, piis bizes savam meitaam.

Ar Aidu vinjas maajaas Sukree

Potosi sudrabraktuvju tirzdinjaa

Muusu gids Potosi sudrabraktuvees

Maribella, mazaa Saules salas meiteniite, toposhaa skolotaaja

Shkjiet, Vilma un Euhenio iemieso visu Peru raamumu, taadus kaa pirmsaakumus. Visa Amantani sala dziivo peec ritma, kas ir tik vilinoshi pirmatniigs. Katraa seetaa naturaalaa saimnieciiba. Katrs viirs ik dienu gaadaa partiku gjimenei ar savaam rokaam, ne naudu, bet iztiku. Katra sieva rada rokdarbus un nodod tradiiciju taalaak beerniem. Jaa, laikam Vilma un Euhenio – muusu Peru. Un katrs kaiminjsh ir paliidzeejis savam kaiminjam maaju uzcelt. Un, ja vajadzees otro staavu – paliidzees uzcelt otro staavu. Un nav nekaa grezna, nekaa izshkjeerdiiga, nekaa paarmeeriiga. (“No phone. No pool. No pets. No cigarettes. Ultimate freedom.” -“Ne telefona. Ne peldbaseina. Ne majdzivnieku. Ne cigareshu. Absoluuta briiviiba.” no filmas “Into the Wild”) Sveetki ir vienreiz gadaa, tad ir dejas un pelniita liiksmiiba par razhas novaakshanu. Vai tikai veel tad, kad kultuuras namaa speelee vietejo puiku ansamblis, un salas cieminji tiek vesti uz dejaam.

Amantani salas skarbais veejsh

Vilma un vinjas draudzene darina rokdarbus :)

Vilma un Euhenio

“Buenos dias, senjorita!” Adrians aptureeja Buenos Airesas viesniicas vestibilaa. “Viini, tango, futbols? Njem lapu, pierakstiisi visu, ko staastu. Desmit Tavas valsts naudinjas par shito. Pag, vai par desmit naudinjaam var nopirkt T-kreklu Let…Lettonia? Es plaanoju uz turieni driiz braukt…” Vinja istabas durvis vienmeer bija valjaa. Nezinu, vai taadeelj, lai visi redz vinja maakslas darbus, apgleznotaas sienas, lai veedinaas kraasas smaka vai vienkarshi vinjsh kaa viesnicas dveesele nevareeja atljauties durvis tureet ciet – ja nu kaads veelas aprunaaties!?  Viinu periodam vinjsh bija ticis paari. Mees – viesniicas “gjimene” – to, protmas, dariijaam pastiprinaati, jo esam tachu Buenosairesaa! Pat Kanaadas Elizbete, kura radusi iet guleet ap desmitiem vakaraa, “jo, kad buusiet manaa vecumaa, tad redzeesiet”, bija pieradusi ap desmitiem tikai taisiit pirmo viina paku valjaa (logjiski, ka paku, jo korkju viljkjis bija nozaudeets, bet citus lietot vinjai nepatiik). Adrians tikmeer malkoja mates teeju. Shkjiet, ka nekas vinju nespeeja satraukt. Vinjsh jau chetrus meneshus diendienaa basaam kaajaam shljuukaaja pa senaas viesniicas gaitenjiem. Regulari aprunajoties ar celjotaajiem, regulaari rikojot viesiibas sev un viesiem. Shad tad gleznojot, shad tad izstadot savas gleznas kaadaa pilseetas galerijaa. Maakslinieks.

Viesniicas draugi. Adrians – vienigais, kas stav profilaa. Tomam liidzaas Kanaadas Elizabete.

Un Patagonija, patagonieshi. Chiile vai Argentiina, ne jau robezha ir svariiga, it iipashi, ja taa shkjeersota gandriiz nesaskaitaamas reizes. Paklaajaustuves paklaajaudejas, gaucho asiem sejas vaibstiem, tumshas, dziljas acis un chirkaini mati, laipnas balsis. Zirgu pakavi sacelj putekljus gaisaa, paklaaju fabrikas puteklji ne no shii gadsimta. Gluzhi kaa gaucho ganaampulku vada nemainiigi, taa, shkjiet, benziintanka benziin-leejeejs savu darbu nesteidziigi dara tikpat sen jau. Un mazais puika taaltaalaa Patagonijas ciemaa no teeva maacaas benziinu liet un ar maasu kolekcionee aarzemju moneetas. Mums bija dazhi santiimi no Latvijas palikushi, vinjam taa bija lielaakaa laime.

Gaucho lietainaa Patagonijas dienaa

Paklaaju audeejas

DIENVIDAMERIKA ATSKATOTIES

..taatad praataa naak visaadas svariigas un mazsvariigas lietas. Un mazsvariigaas kljuust par vissvariigaakajaam. Tieshi tas vienacainais suns un mazais moneetu kolekcionaars, un cukurs kaipirinjaa. Tas ir viss, ko mees varam panjemt liidzi – atminjas. Un atstaat – tikai peedu nospiedumus :)  Un dazhas bildes. Panjemt liidzi. Varbuut arii drusku iedvesmu. Un veel Chiiles hotdogu recepti. Adios.

3 thoughts on “Dienvidamerika atskatoties

Atbildēt uz Paula Atcelt atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s