Ruakaka un tuatuas

Nolemjam aizpeldeet uz putnu salu, pie kuras nedrikst ar laivu piestaat. Izbrienam no uudens, saule muus nozhaave, paariet drebulji un kjermenii ieliist siltums. Baltaas smiltis arii siltas, un musu peedu nospiedumi te vieniigie. Un atkal gribas uzdot to pashu jautaajumu. Jaatgriezhas udenii.

Ruakaka

Ar Jaunzeelandes Deividu mes mazliet sazinaajaamies ar e-pasta palidziibu pirms braukshanas uz Jaunzeelandi. Te jaasaka liels paldies Latvijas Frenkam par sho “kopaa saveshanu”. Briidii, kad apjautaam, ka viizu jautaajums mums tik aatri nenokaartosies, noleemaam iespeeju robezhaas paceljot pa Jaunzeelandes ziemeljiem. Bija paaris jautaajumi Deividam par “taalajiem ziemeljiem”, apskates vietaam, kempingiem un tamliidziigi. Uz tiem sekoja kaut kas liidziigs kaa: “Beidzat aakstiities, braucat ciemos!” Tad “nejaushi” sagadiijaas taa, ka Deivids bija Auklendaa, un “nejaushi” vareeja muus aizvest ziemelju virzienaa. Protams, ka nekas no taa visa nebija nejaushi. Tas bija tiiraakais “jaunzeelandiskums”. Laika gaitaa naacaas izdomaat sho apziimeejumu cilveeku labestiigajai attieksmei, savstarpeejaam ruupeem, uzmaniibai, nesavtiigai paliidziibai un neviltotam draudziigumam. Cilveeks cilveekam nepaliek nepamaniits.

Ruakaka, kas agraak bijusi vairaak briivdienu pilseeta, shobriid “vairaak” ir diendienaa apdziivota. Askeetiskas maajinjas, klusas ielas. Deivida un Diaanas maajaas durvis bija atveertas visaas vaarda noziimees. Viesmiiliigaa maajinja bija iisi pljauta maurinja viduu. Mazaa diikjiitii dziivojaas vinju maajdziivnieki – zelta zivtinjas. Aiz maajas neliels daarzinjsh ar daarzenjiem koka kastees. Tajaa skaitaa arii pupinjas, kas nosauktas Deivida darbinieku vaardos ar attieciigu ziimiiti pie katra auga. Humora izjuutas vinjam netruukst. “Mums shonedeelj Rosa paaugusies garaaka.” :) (Rosa ir sirsniiga maoriete, ko iepazinaam veelaak.)

Tuatuas

“Uz pludmali naaksiet?” –“Protams, ka iesim!” mees aatri nometaam savas somas, izrakaam peldkostiimus no mantu kaudzes un bijaam gatavi doties. Taalu nebija jaaiet. Pludmale no Deivida un Dianas maajas bija piecu minuushu gaajiena attalumaa. Shii ir balto smilshu pludmale ar briivdienu-zilu uudeni un veel zilaakiem salu siluetiem pie horizonta. –“Tagad jus pashi sev vakarinjas sagaadaasiet,” Deivids teica smejoties. Un taa arii bija. Vinji mums iemaaciija vienu no maoru senajiem izdziivoshanas likumiem, kuru Ruakakaa piekopj daudzi – tuatua kjershanu. Tuatuas ir gliemji chaulinjaas juuras gultnee, kas beeguma laikaa ir sasniedzamaa dziljumaa. Kaa nokjert tuatua: jaaiebrien uudenii apmeeram liidz viduklim (tikai beeguma laikaa) un ar kaaju peedaam jaacenshaas sataustiit chaulinju. “Sataustiishana” buutiibaa noziimee tvista dejoshanu, tadejadi ar abaam pedaam rokoties juuras smiltiis. Reizeem chaulas sajushana var buut maaniiga. Tomam “paveicaas” – vinjsh sataustiija krabi, kas iedzeela ar savaam spiileem, jau pirmajaa reizee. Taa notiekot ljoti reti, Deividam un Dianai vel nebija gadiijies. Turpmaak mees centaamies ik pa laikam ienirt, lai parliecinaatos par mediijumu, jo bija nedaudz “krabju fobija”. Un tiesham reizem vareja redzeet, kaa sarkanaas radiibas aizrushinaas prom pa juras dibenu. Ja tomeer sataustiitaa chaulinja ir tuatua, tad taa kaut kaa jaameegjina dabuut aaraa no uudens, ienirstot vai satverot ar kaaju pirkstiem. Mums jau pirmajaa reizee sanaaca diezgan labi, Deivids tomer teica, ka vienkarshi vieta bija iistaa. :)

Spainii salasiitaas tuatuas paaris stundas jaapatur uudenii, lai taas “izspljauj” smiltis. Tad jaaizloba no chaulinjaam. Taalaak to gatavo uz grilla kaa omleti – ar olu un saali. Tas bija musu pirmaas kopiigaas vakarinjas daarzaa, kas kljuva par tradiiciju.

Ruakaka un tuatuas – abi ir maoru valodas vardi, taapat kaa ljoti daudzi vietu, augu, zivju, putnu u.c. nosaukumi Jaunzelandee, daudziem vardiem nav tulkojuma anglju valodaa. Nav viegli izrunat pasaulee garaako vaardu, kas pieder maoriem, izmegjinaajaam. :) Tas ir kaadas vietas nosaukums – Taumatawhakatangihangakoauauotamateaturipukapikimaungahoronukupokaiwhenuakitanatahu… ( izrunaa taa, kaa mes to daritu latvieshu valodaa, vienigi “wh” izrunaa kaa “f”)

Tomer valoda diemzhel visbiezhak tiek izmantota tikai nosaukumos un turistiem/viesiem paredzetos pasakumos, ikdienas sarunvalodaa veel neesam dzirdeejushi…Lai ari vinjiem vinju kultura nav atnjemta nemaz tik sen, tomer izsiikusi strauji. Isti nav skaidrs, cik liela dalja no maoriem valodu veel prot. Lai arii nelieto, tomeer lepojas. Un shkjiet, ka maoru valoda pamazaam atdzimst – to tagad maaca skolaas, nu ir gan maoru valodas televizija, gan radio stacijas.Varbut pienaks bridis, kad maoru izcelsmes mate ar bernu maoru valodaa runaas.

Vakarinjas

Musu kopiigaas vakarinjas daarzaa vai viesistabaa veesos vakaros bija neatnjemama ikvakara sastaavdalja. Diaana un Deivids muus ik reizi lutinaaja ar kaadu iipashu Jaunzelandies mielastu. Jeera cepetis, lielopu galja ar piparmeetru meerci, Jaunzeelandes saldais kartupelis kumara un daudzi citi kaarumi. Visaizkustinoshaakais gardums bija Jaunzeelandes tradiconaalaa kuuka – Anna Pavlova ar putukreejumu un marakujas auglja garneejumu (Anna Pavlova radiita par godu kaadai Krievijas baleriinai. Un tieshi tik maiga un gaisiiga kuuka arii ir. Jaunzeelandieshi un austraalji joprojaam striidas par to, kursh ir receptes autors). Diana to bija gatavojusi tikai veel vienreiz, kad vinjas maasa no Anglijas bija atbrauksi ciemos. No riitiem vinji agri ceelaas uz darbu, “jo kaadam tachu ir arii jaastraadaa,” kaa teica Diaana. Vienmeer uz zhurnalgaldinja bija atstaats kaads iipashs kaarums. Taa mees iepazinaam jaunzelandieshu “Pinnapple lumps” – miikstas konfektes ar shokolaades glazuuru, kuras iipashi garshiigas, kad sasaldeetas – kaa mazi ananaasu ledus gabalinji.

Vakarinjas visbiezhaak ievilkaas. Ar kaadu viina glaazi un daudz smiekliem. Vinju humora izjuuta mums tuva – sarkastiska un bez tabu. :) Nu labi, gandriiz bez tabu, bet galvenais – ar maaku pasmieties par sevi un bez apvainoshanaas. Nevaram izlemt, vai par Dianu un Deividu varetu komeediju uznjemt vai sarakstiit “smiekliigo izteicienu rokasgraamatu”. Tagad zheel, ka nepierakstiijaam, bet Dianas iecieniitaakais, shkjiet, bija: “I only look stupid!” (“Es tikai izskatos stulba.”)

Musu kopiigaa kaisliiba ir arii celjoshana. Liidziigi kaa mums tagad, arii vinjiem pirms gadiem bija lielais OE. OE jeb Overseas Experience (tieshi tulkojot, vareetu buut aizjuuras pieredze) ir gandriiz obligaats pasaakums jebkuram jaunzeelandietim. Gandriiz visi agraak vai veelaak dodas padziivot/ pastradaat/ paceljot/ piedziivot/ pardzivot/ maciities/ maaciit aiz juuras. Un atgriezhas maajaas. Vinji bija apceljojushi lielu dalju Eiropas, Skandinaavijas un mazliet Afrikas.

Laiskaas dienas

Musu laiskajaa Ruakakas grafikaa reizeem ietilpa…nekas! Tas bija ljoi veertiigs un nepiecieshams nekas. Maakonjainaa dienaa vareejam iesliigt diivaanaa un skatiities Ziemas olimpiaadi vai…”gredzenu paveelniekus”. Noskatiijaamies visus, cik bija, jo ieprieksh nebijaam redzeejushi, un tajos esot Jaunzeelande saskataama. Saulainaas dienaas gulshnjaajaam pludmalee. Taa vienkaarshi. Pludmale biezhi piedereeja mums vien. Plashaa, baltaa smilshu streele diviem. Un veel kaadam izspurusham austerkjeeraaj putnam ar garu, oranzhu knaabi.

Beeguma laikaa iebridaam “sakjert vakarinjas”. Ap peecpusdienu reizem paskreejaam vai pastaigaajaam gar juuru. Vakarpusee aizgaajaam liidz maajaam sagaidiit Deividu un Dianu no darba, lai peec tam visi kopaa atkal dotos peldeet kaadas stundas garumaa. Deivids un Diana bija pa-viljnjiem-leekaashanas profesionaalji. Vinji to dara gandriiz ik dienu lielaako dalju no gada vairaaku gadu garumaa. Vinji zinaaja, kuraa briidii jaaienirst, kuraa jauznirst un kuraa vilnis jaanokjer taa, ka tas aiznes vistaalaak. Mees maaciijaamies, bet joprojam ir daudz, ko maaciities. Visu jautriibai Deivids iegaadaajaas body-board (taads kaa putuplasta deeliitis, uz kura iistajaa briidii uzguljoties vieglaak nokjert vilni un izbaudiit taa speeku) un no priekshnieka aiznjeemaas juuras kaijaku, kaa vinjsh pats teica: “Lai jums ir, ar ko rotaljaaties.” :)

Reiz pie horizonta esoshaas salas iepazinaam tuvumaa. Un veel kaadu apbriinojamu uudens radiibu satikaam. Sestdienas riitaa Deivids musu uzaicinaaja izbraucienaa ar vinja radinieka Braiena zvejas laivu. Braienam pagalmaa savs zivs kuupinaashanas riiks. Un svaigi kuupinaata zivs uz liela, balta shkjiivja turpat blakus. Taa izkuust uz meeles. Laivaa tiek saliktas makshkjeres un snorkelji. Varoniigi atsakamies no hidro teerpiem. Pati laiva tiek uzlikta uz traktora piekabes, mes visi sakapjam iekshaa, braucam uz pludmali. Te taadi traktorinji daudzi atstaati bez laivaam staav. Un laba ir apzinja, ka tie ir zvejnieku traktorinji, tuuristiem shii nomaljaa Waipu pludmale ir gandriiz nepamanaama. Liidziigi kaa muusu Ruakakas pludmale.

Vienmeer taalumaa veerotaas salas kljuva tuvaakas. Un jo tuvaakas, jo mazaak zilas. Taas paarveertaas par Jaunzeelandes tumshi zaljajaam. Salas ir putnu rezervaati, kuraas aizliegts noenkuroties. Putnus dzirdam un redzam jau no attaaluma. Tie tur var dziivot un dziedaat un lidot kaa izsenis, bez cilveeku iejaukshanaas. (Vai taadi izskatiijaas Jaunzelandes krasti pirms eiropieshiem?)

Noenkurojamies kaadu gabalu no krasta un lecam uudenii. Deivids “paliek sardzee”. :) Pec briizha vinjsh aizrautiigi maaj un saka, lai skatamies “Tur!” Un tur ir delfiinu bars. Vienaa liimenii ar mums, tajaa pashaa udenii, kur mees. Zem uudens mees vinjus neredzam, bet redzam spuras virs uudens. Zem uudens tie ir vien nojaushamaa attalumaa. Nolemjam aizpeldeet uz putnu salu, pie kuras nedrikst ar laivu piestaat. Izbrienam no uudens, saule muus nozhaave, paariet drebulji un kjermenii ieliist siltums. Baltaas smiltis arii siltas, un musu peedu nospiedumi te vieniigie. Un atkal gribas uzdot to pashu jautaajumu. Jaatgriezhas udenii. Un uz laivas. Delfiinu baru sastopam atkal aiz naakamaa salas pagrieziena. Rotaljiigaas radiibas shkjelj uudeni, speeleejas ap laivu, lec un ienirst. Skaists Jaunzelandes vasaras piedzivojums.

Skumjsh gadiijums

Vienaa taadaa pastaigas reizee mees uzduuraamies skumjam gadiijumam. Pludmales viduu liels, melns valis un triis cilveeki notupushies smiltiis tam liidzaas. Viena no trim bija maoru sieviete, otrais – maoru viirietis. Abi klusaam piipeeja satiitu tabaku. Treshaa bija jauna meitene, peec T-krekla spriezhot, vieteejaa kempinga darbiniece. Vinja klepii tureeja atveertu enciklopeediju un aizrautiigi mums staastiija par valja sugu, paradumiem, raadiija bildes. Krastaa izskaloto vali visu dienu apkaartnes cilveeki meegjinaajushi uztureet pie dziiviibas laistot to ar uudeni, – lai kjermenja temperatuura neceljas. Vinji bija arii centushies vali dabuut atpakalj uudeni – garaa, dziljaa sliede juuras virzienaa veel aizvien bija turpat. Bet radiiba nu guleeja aizveertaa aciim bez dziiviibas. Droshi vien esot bijis slims…Tajaa pasha dienaa zinjas veestiija, ka citaa Jaunzeelandes pludmalee izskaloti devinji valji. Valji ir ljoti sociaalas buutnes. Ja kaadu no tiem izskalo krastaa, tad tas sauc peec paliidziibas. Maoriete piemineeja, ka pirms dazhiem gadiem Ruakakas apkaartnee tika izskaloti padsmit valji. Dazhi no tiem tika izglaabti, paareejie ne.

(Veelaak noskatiijaamies veel vienu skaistu Jaunzeelandes filmu “Whale Rider”, kuraa  maza maoru meiteniite krastaa izskalotus valjus sauc okeaanaa, pati gandriz zaudejot dziiviibu. Filma bija par maoru no-rokaam-aaraa-sliidosho kultuuru, kuru censhas saglaabt vecs viirs, kursh vientuliigi tam visam joprojaam tic. Tic veel arii mazmeita, kurai “vajadzeeja” but mazdeelam…Filmai cauri vijas maoru miits par vali, uz kura muguras sauszemi sasniedza priekshgaajeejs Paikea.) Shi pecpusdiena Ruakakas pludmalee bija viena no nedaudzajaam reizeem, kad shkjita, ka ne viss no maoru kulturas ir zudis, ka ir arii kas dziivs un autentisks. Maoru sieviete nodzeesa cigareti smiltiis un pieceelaas kaajaas, esot jaadodas. Valim ap asti bija apsieta bieza virve, kuras otraa gala – automashina. Uz jautaajumu, kas notiks ar mirusho vali, sieviete atbildeeja, ka taa kaulus izmantos rotas lietaas. Senajaas maoru valju kaulu rotas lietaas, kas, starp visu citu, simbolizee arii jaunu saakumu…

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s