Jaunzēlandes vecvecāki

Ar vairākām ēdiena kastēm ieradāmies laukos, kuriem bijām uz pāris mēnešiem nolemti – Pukikouī (Pukekohe) ciemata lauku teritorijā, savās pagaidu mājās (mazā skārda vagoniņā) kivi augļu plantāciju vidū netālu no augļu pakotavas. Andris ar Irēni gādīgi, mazliet bažīgi aplūkoja mūsu jaunos dzīves apstākļus. “Hmm..tas ir skaidrs, ka jūs tā kā mūsu jaunie strādnieki būtu, bet…jūs kas?” Andrim un Irēnei vaicāja enerģiskā, rudmatainā pakotavas pārvaldniece. “Mēs…mēs esam viņu vecvecāki…” Stāsts būs par liktenīgu satikšanos, par Andri un Irēni, par īsteniem latviešiem, kuri dzīvi aizvadījuši otrā pasaules malā, svēti glabājot mīlestību pret dzimteni, par to, kā viņi kļuva par mūsu Jaunzēlandes vecvecākiem.

SATIKŠANĀS HAMILTONĀ

Kivi augļu pakotavas īpašniece Marī pēc īsas telefonintervijas bija mums noņēmusi milzu akmeni no pleciem – bijām dabūjuši darbu! Jau pēc dažām dienām bija jāierodas fabrikā-jaunajās mājās, kur 1) nekavējoties jāuzsāk darbs, 2) darba būs daudz, varbūt pat vairāk, kā mēs spētu pacelt, 3) būs arī savs vagoniņš, kurā pagulēt darba stundu starplaikos, 5) tuvāko padsmit kilometru apkārtnē nebūs nekā, nekādu kārdinājumu, cilvēcisku vilinājumu, kas varētu novērst uzmanību no darba darīšanas. Viss argumentu kopums mums deva sirdmieru – šī ir mūsu vieta – juhū! :) Patiesībā apzinājāmies, ka esam nolemti gandrīz verdzībai, bet, ja tā ir cena, kas mums jāmaksā par turpmāko laiskošanos apkārt pasaulei, tad – lai iet!

Pirms došanās uz savu katorgu nolēmām īstenot ilgi gaidīto tikšanos ar Kārļa vecākiem Hamiltonā. Sakravājām savu niecīgo iedzīvi un devāmies ceļā. Mazliet satraukti par jaunajām/kārtējām pārmaiņām, skaitījām aitas ceļa malās. Visu satraukumu kā ar roku noņēma divi gaiši, smaidoši cilvēki, kas pamāja mums pirms paspējām izkāpt no autobusa Hamiltonas centrā. Irēne un Andris. Jeb Airīna un Endī, kā viņus dēvē Jaunzēlandē. Jeb Cālītis un Andrītis, kā viņi dēvē viens otru. Šķita, ka esam vienmēr viens otru pazinuši. Laikam atkal tā ir asinsbalss.

Sēdējām viņu mīlīgajā viesistabā uz mīkstā paklāja un klausījāmies stāstos par viņu ierašanos Jaunzēlandē. Viņiem pat bija saglabājies melnbalts TV ziņu sižets par milzīgu kuģu, kuri pilni ar imigrantiem no Eiropas, pietauvošanos Jaunzēlandes krastos pēc Otrā Pasaules kara. Te gan Irēne, gan Andris ieradās vēl kā bērni. Viņiem un viņu vecākiem viss bija svešs – zeme, cilvēki, valoda. Zemeslodes otra puse, bagāžā mūžīgā nostaļģija pēc dzimtenes. Stāsts turpinājās ar latviešu jaunekļa Andra latviešu līgavas meklējumiem Jaunzēlandē. Un viņš atrada savu Irēni.

MIRKĻI KOPĀ

Waitamo pazemes alas. Ar Andri sēžam koka laivā, tumšajā alā sajūta kā baznīcā. Alas velves rotā milijoniem spīdīgu tārpiņu. Nevienam nav ļauts iečukstēties, lai nepārtrauktu pazemes klusumu. No drēgnuma un klusuma pār muguras ādu skrien skudriņas.

Jaunzēlandes svētais kivi putns. Irēne ar Andri mums sagādāja ilgi gaidīto iespēju redzēt ļoti reto putnu. Putnu rezervāta kivi putnu telpā mazās, smieklīgās radības visā to krāšņumā. Jauns, aptracis tēviņš izmisīgi cenšas pārlekt pār sētu, lai nokļūtu pie mātītes.

 

Idilliska, ģimeniska pastaiga pa Rotorua. Andris uz mutes ermoņikām spēlē “Pūt, vējiņi”. No viņa pār malām plūst enerģija un dzīvesprieks. Tad mēs apsēžamies uz soliņa un iemērcam kājas karstajā dabas ūdeņu baseinā. Spīd rudenīga saule un iestājas pilnības miers.

Mājas virtuvē Irēne mīca kotlešu masu. Uz plīts kūp kartupelīšu katls. Pagalmā Andris un Toms pie alus glāzes silda grillu kotlešu cepšanai. Saklāts ikvakara svētku galds. “Cālīt, kad man tās kotletes sākt cept?” no pagalma atskan Andra balss. Gaisā virmo Latvija.

Siltā apgaismojumā Irēne man māca adīt. Šķirstam rokdarbu žurnālus. Visi kopā šķirstam arī ģimenes foto albumus. Dzeram tēju. Dalamies savās dzīvēs. Iepazīstam to, kas izaudzis piemājas mazdārziņā.

Kādu rītu kopā dodamies uz  mazu Hamiltonas ekopreču veikaliņu. “Te mēs rupjmaizi pērkam, kad ir. No Latvijas ēdiena ziņā mums nekā netrūkst – visu esam atraduši.” Mēs atradām arī griķus. Vienu ķieģelīša klaipiņu Irēne mums ielika arī dodoties ceļā uz pakotavu. “Lai jūs pēc mājām mazāk skumtu…”

IERAŠANĀS KIVI AUGĻU PAKOTAVĀ

Andris no mūsu pārtikas kasti papildināja ar grillētu cālīti. Tā diena bija klāt. Jādodas uz kivi augļu karaļvalsti – augļu pakotavu Jaunzēlandes laukos. Četratā ieradāmies fabrik-tipa namu teritorijā. Visapkārt kivi augļu kociņi. Nelielā pakalnā cits citam līdzās seši mazi vagoniņi. Ar logu, ar gultu un ar skapi. Vienīgais mierinošais elements ir vientulīgs koka galds starp vagoniņiem. It kā kautrīgi liecinādams par kaut ko līdzīgu piknikam vai dārza pasēdēšanai. Pārējais viss liecina vien par sausu funkcionalitāti, par izdzīvošanais nepieciešamo darbību pildīšanu.

Andris ar Irēni gādīgi, mazliet bažīgi aplūkoja mūsu jaunos dzīves apstākļus. “Hmm..tas ir skaidrs, ka jūs tā kā mūsu jaunie strādnieki būtu, bet…jūs kas?” Andrim un Irēnei vaicāja enerģiskā, rudmatainā pakotavas pārvaldniece. “Mēs…mēs esam viņu vecvecāki…”

Mūsu jauniegūtie vecvecāki novēlēja palīdzēja iekārtoties, novēlēja izturību un devās mājup. Mēs noskatījāmies kā viņu pelēkā mašīna pamazām pazūd koku alejā, kas no pakotavas veda uz lielceļu. Piepeši sajutos kā bērns, kas pirmo reizi ieradies bērnu dārzā un atstāts lielajai dzīvei. Neizmērāms paldies par rūpēm, mīlestību un iedvesmu. Novēlu katram no mums mūža garumā nosargāt savu “Cālīti” vai “Andrīti”. Kā rakstīts uz ledusskapja magnētiņa Irēnes un Andra virtuvē, ko dāvinājis dēls, – īsta mīlestība ir tā, kura iztur laika pārbaudi.

Pamazām pakotavā ieradās pārējie vagoniņu iemītnieki – dažādu izcelsmju ceļotāji. Neviens nešķita sajūsmā par jaunuzsākto ceļa posmu. Visi rūpju pilnām sejām bija aizņemti ar sava vagona iekārtošanu. Katrs pa savam centās to padarīt mājīgāku, mazāk nomācošu, mazāk klaustrofobisku. Mēs pie sienas pielikām Jaunzēlandes karti – lai tā atgādina par to, kāpēc mēs te esam, kas mēs esam.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s