Cerību Indija. Un Bangladeša.

Haiderabāda un atvadas.

Indijas piedzīvojums pāragri noslēdzas Haiderabādā, musulmaņu bazāru, grandiozas islāma arhitektūras un septiņu miljonu ticīgo, neticīgo, bagāto, ubagu, tirgotāju un krāpnieku pilsētā. Haiderabādai paspējam vien pieskarties. Atgaiņāties no nesaskaitāmiem rotu pārdevējiem ap Čarminar bazāriem, maldīties ielu labirintos, uz pilsētas jumtiem kūpināt šišu (līdz mūsu iecienītajā Haiderabādas jumta bārā sākas policijas reids) un cīnīties ar mūsu Haiderabādas istabiņā apmetušos žurku. Drīz saņemam sēru vēsti no mājām un divdesmit četru stundu laikā no Haiderabādas Indijas vidienē ar vairākiem taksometriem un trim lidojumiem tiekam teleportēti uz Latvijas īstenību.

Indijai mēs briedām ilgi. Jau savā dienvidu puslodes apceļojumā 2009. gadā tikām dzirdējuši neskaitāmus stāstus par šo valsti. Desmit gadus taupījām to sev saldajā ēdienā, pa vidu starp Lielo ceļojumu un 2019. gada janvāri izvēloties citus galamērķus – Dienvidaustrumāziju, Gruziju, Izraēlu, Palestīnu. Nav gan iespējams aizbraukt uz vienu un to pašu Indiju – mēneša laikā pabijām vismaz piecās un vēl Bangladešā arī. Indija ir kā garšvielu masala, kuru tīrā veidā patērējot uz mirkli iestājas ceļošanas sāta sajūta. Šķiet, ka ir noticis dzīves ceļojums – līdz šim.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s