Cerību Indija. Un Bangladeša.

Ar Rocket tvaikoni uz dienvidiem.

Bangladešā ir 700 upes un neskaitāmas upītes. Tās līdzi nes arī lielas nelaimes – ciklonus un plūdus, kas pamazām zemi nograuž. Upes bieži vien ir arī vienīgais ceļš uz galamērķi. Un vispār ceļojums pa Bangladešu nav iedomājams bez ceļojuma pa upi. Mūsu izvēlētais maršruts – viena nakts (un kā vēlāk izrādījās – arī vēl diena) ceļā uz valsts dienvidiem ar Rocket tvaikoni. Tas ir gandrīz astoņdesmit gadus sens braucamais, kas angļu laikos bijis bezgala šiks. Tagad šķiet, ka apkalpe un pats tvaikonis piedalās izrādē ar nosaukumu “It kā nekas nebūtu mainījies”. Tā it kā uz klāja kuru katru mirkli uzkāps angļu tēju plantāciju oligarhi. Sienas aizvien apšūtas ar koka paneļiem, tikai tagad nopindzelēti ar biezu krāsu. Galdi tiek klāti ar baltiem galdautiem, tikai tagad – ar lieliem caurumiem. Apkalpes locekļi tērpti gludinātos kreklos un uzrunā mūs “Sir” un “Madam”. Mūsu numuriņš skaitās augstākās klases ar gandrīz privāto klāju kuģa priekšā, ko dalām vien ar pāris citiem šīs klases pasažieriem. Tomēr statuss neliedz pa kajītes sienām šiverēt milzu tarakānam un krānam ritmiski pilēt. Visi izliekas, ka esam glaunā kruīzā.

Varbūt ne glauns, bet ārkārtīgi atmosfērisks ir mūsu brauciens pa Bangladešas deltu, lielāko upju deltu pasaulē. Viss ir apbružāts un no ekskluzīva kļuvis par pieticīgu. Uz augšstāva klāja krustām šķērsām guļ cilvēki, kuri ceļo uz dzimtajiem ciemiem. Viņi ved no pilsētas pat baložus, noteikti labus eksemplārus sacensībām. Klāja vidū uzstājas burvju mākslinieks, izklaidēdams publiku ar kāršu trikiem. Apakšstāvā līdzās tvaikoņa dzinējam arī izklājušās ģimenes. Drīz sulaiņi klāj vakariņu galdu, pēcāk kajītē atkorķējam no Indijas somā palikušo alus pudeli (Bangladešā, islāma valstī, alkohola nav), lai nosvinētu tik gaidīto braucienu, un vēlamies, kaut tas turpinātos ilgāk. Drīz cerība piepildās – skan kuģa zvani, apkalpe izmet enkurus. Visapkārt tumsa un migla – kamēr tā neizklīdīs, tālāk nekur.

Rīts aust ar vārgu sauli, kas cenšas izlauzties cauri miglai. Krietnu laiku šūpojamies, noenkuroti upes vidū. Laiski baudām bezdarbību. Gulšņājam, sēžam uz klāja, veramies dažos retos zvejnieku laivu siluetos. Uzkāpjam uz kapteiņa tiltiņu iepazīties. Tas ir vīrs ar mehedi krāsas bārdu un tikpat ugunīgu dabu. Tiklīdz atsākam kustību, viņš bauro uz savas komandas locekļiem tā, ka siekalas šķīst un balss aizlūzt. Atsākot kustību, tvaikonis ik pa mirklim piestāj mazās ostās. Pasažieri pa koka laipām kursē uz un no klāja, avīžzēni uzšmauc uz tvaikoņa un andelē jaunākos laikrakstus. Kad nonākam šaurākās pietekās, krastos redz vakara ugunskurus un pa kādai elektriskajai spuldzei ciematu tirgus laukumos. Līdz ar tumsu esam galā.

Jau nākamajā pēcpusdienā ceļš turpinās vilcienā no Bangladešas dienvidu pilsētas Kulnas uz Indijas robežu. Stacijā pie biļešu kasēm mūs laipni uzrunā solīds kungs baltā kreklā un akurātā žaketē  – viņš varot mums palīdzēt ar biļešu iegādi. Esot stacijas direktors…bijis pirms desmit gadiem. Viņu sauc Jahuz, viņš katru dienu nāk apraudzīt savu staciju, pat būdams pensijā. Jahuz iegādājas mums biļetes, parāda īsto peronu un steidz prom, solot atgriezties pirms vilciena atiešanas. Vilcienu gaida musulmaņu vīri, kuriem bagāža sakravāta koka kastēs, kāda māte hidžābā savu atturību kompensē ar spilgtu kosmētikas kārtu meitai, krāšņa izrāde. Drīz ieraugām arī Jahuzu, kurš uz staciju atvedis mazdēlu ar mums iepazīties. Atvadāmies, iekāpjam vilcienā, skatāmies, kā vectēvs un mazdēls dodas prom. Tomēr mirkli pirms atiešanas abi atsteidz atpakaļ ar četriem saulē uzsilušiem mandarīniem. Ēdam saldos augļus, dzeram savus pēdējos Bangladešas cha tik daudz, ka tējas tirgotājs apsēžas mums līdzās.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s