Piedzīvojums: Bolderāja

Kolorīts ap Bolderāju

            Ceļā uz Bolderāju vai izbraucot tai cauri ir vērts apmeklēt vēl divas kolorītas vietas ar nevienkāršu un negarlaicīgu raksturu. 

Nogriežoties pa labi no Daugavgrīvas šosejas (virzienā no Iļģuciema uz Bolderāju), nonāksiet Voleros. Šī savdabīgā apkaime un  tās galvenā iela stiepjas tieši gar Daugavu. Ap to arī notiek aktīvākā sabiedriskā dzīve. Redzams, ka aizvien Voleros mīt zvejnieki, kuru laivas ir pagalmu goda vietās. Pa sānielām pazib kāda apjukusi vista. Puikas dauza bumbu tieši ielai pa vidu – jaušams, ka satiksme te nav pārlieku intensīva. Arī iebraucēji, šķiet, nav bieža parādība. Vietējie labprāt izmanto mirkli, lai pie mājas uzpīpotu un pie reizes pavērotu, kas te pa svešiniekiem vazājas. Centrālās ielas galā ir lielisks stāvlaukums, kur barot kaijas vai vienkārši baudīt industriālo ainavu otrpus Daugavai.

            Cauri Bolderājai, pār Buļļupei un ceļotāji nonāk Daugavgrīvā – rajonā, ko rīdzinieki bieži notur par Bolderājas turpinājumu. Uzreiz aiz tilta nogriežoties pa labi, ceļš ved uz Daugavgrīvas cietoksni. Tas tur jau ir aptuveni četrus gadu simtus, jums nekur nav jāsteidzas. Visskaistāk to apmeklēt vasaras festivāla “Komēta” laikā, kad cietokšņa uzbērums pārvēršas par telšu pilsētiņu, mūros atveras izstādes un koncertzāles, pļavās notiek cirks un mūzika. “Komētas” svētdienā to iespējams apmeklēt bez maksas. Tomēr arī ik sestdienu cietoksnis ir pieejams apskatei – to paveikusi entuziastu un apkaimes patriotu “Bolderājas grupa”, kas neatlaidīgi un pašaizliedzīgi cenšas cietoksnī iedvest jaunu dzīvību.

Galamērķis, uz kuru vēlos “aizvest” šajā maršrutā, ir Daugavgrīvas Kambodža. Mazdārziņu kooperatīvu netālu no 3. autobusa galapunkta esam nodēvējuši par Kambodžu (kaut varētu arī par Bangladešu) tā košās ainavu arhitektūras un jautrā rakstura dēļ. Neskaitāmie simetriskie kvartāliņi ir kā brīvdabas laikmetīgais muzejs. Māju, būdiņu un žogu toņu variācijas ir bezgalīgas. Tikpat plaša ir būvniecības materiālu izvēle arhitektūrā un dārzu ainavas iekārojumā. Dzīve te mutuļo siltajā sezonā, kad tantuki dibeniem gaisā rušinās pa dobēm, vīri ķimerējas ap autiņiem vai vienkārši uzorganizē kādu “pasidjelku” ar kaimiņiem. Tomēr arī drēgnākā laikā Kambodža nav izmirusi – par to liecina kūpoši skursteņi uz būdu jumtiem vai stiepjoties cauri sienām vai logiem. 

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s