Lai arii nebija viegli atteikties no Ruakakas zeltainajaam pludmaleem un jaukaas sabiedriibas, nebijaam attmetushi domu apceljot Jaunzelandes ziemeljus. Plaans bija ielikt mugursomaa telti un peldkostiimus un doties uz netaalo shoseju, lai ar stopeeshanas paliidziibu nokljuutu no pludmales pludmalee.Vasara bija skaista un karsta, pludmales daudz, plashas un vilinoshas visapkaart Jaunzeelandes Ziemelju zemei.
Nolemjam aizpeldeet uz putnu salu, pie kuras nedrikst ar laivu piestaat. Izbrienam no uudens, saule muus nozhaave, paariet drebulji un kjermenii ieliist siltums. Baltaas smiltis arii siltas, un musu peedu nospiedumi te vieniigie. Un atkal gribas uzdot to pashu jautaajumu. Jaatgriezhas udenii. Turpināt “Ruakaka un tuatuas” lasīšanu
Kaipirinja veelaa Rio vakaraa un skalji Andzhelikas smiekli, lozhu dardonja kaut kur taalumaa. Muusu vienacainais suns kaa miesassargs seko mums Ilha Grandes necaurradzemos dzhungljos iisi pirms tumsas iestaashanaas. Airu skanja upes uudenii, Laercio atdarina Pantanal putnu balsis. Tirgus pilns ar cholitaam, divas bizes, gari brunchi, sagriezts arbuuzs, smarzho empanadas ar sieru un shkjinjkji. Salst, Andu kalni Bolivijaa, lamu silueti saulrietaa. Mazaa Maribella Saules salas tveicee ar noshmuletu muti un basaam kaajaam, viirs bez priekshzobiem un koku aiz vaiga, abi smaida. Vilma cep pankuukas, mazaa peruanietes virtuviite nokvepusi melna, silta munjas teeja un auksts vejsh aiz loga. Augsti papeezhi un kaisliigi skatieni Buenosairesas tango milongaa, Adrians viesniicas numurinjaa glezno, ikvakara viins un bluuzs. Patagonijas plashumi, tukstoshiem kilometru, benzintanka dusha un iebiezinaataa piena maiziites. Cik saullektu, cik saulrietu. Ar un bez saules. Dienvidamerika. Par to, kas taa ir mums. Turpināt “Dienvidamerika atskatoties” lasīšanu
Carretera Austral – celjsh pa raupju Chiiles Patagoniju, daudz-viet neasfalteets, daudz-viet neapdzivots. Lidz pat 1980tajiem gadiem cilvekus, kas dzivo shajaa Chiiles daljaa, ar arpasauli savienoja vien udens un gaisa celji. Taadel vini joprojam tiek saukti par “pionieriem” – taa vinji dzivoja un taa vinji dziivo, savaadaak, noshkjirtaak, vienkarshaak, varbuut tiiraak. Ir radushi buut pashpietiekami un vadaas peec dabas pulkstens. Starp lashu pilnaam upeem un bieziem Patagonijas mezhiem. “Karsts uudens? Protams, un kafiju arii iedosim!” atbildeeja chilieshu kungs melniem, chirkainiem matiem, kad mazaa ciematinjaa uz ielas sastaptam viiram pajautaajaam karstu udeni, lai aplietu teeju (musu termoss saplisa pirmajaa dienaa pec nopirkshanas). Vinjsh ieaicinaja muus virtuvee, kur vinja sieva dzeltenaa, pumpainaa kleitaa kaa reiz’ vaarija kafiju un cepa pankuukas. Turpināt “Carretera Austral – mi(s)tiskie celji 2” lasīšanu
“Ruta 40!? Ar sho mashiinu!? Nee, nav iespejams.” “Ruta 40? Ui, jaa, tur jau viss gandriiz asfaltaa, problemu nekaadu!” Runas par miitisko Argentiinas 40. celju bija dazhaadas. 1952. gadaa ar motociklu to bija veicis revolucionaars Chegevara. Tagad to atkaarto piedziivojumu mekleetaaji no visas pasaules. Tomer par celju, kas stiepjas cauri gandriiz visai Argentiinai joprojaam daudz miitu. Tur esot lieli akmenji, lidojoshi akmenji, beigtas riepas un mashinu vraki celjmalaas. Gandriz neesot benzintanku, kur nu veel citu servisu. Turpināt “Mi(s)tiskie celi – Ruta 40” lasīšanu
Chiiles pasaulslavenais dabas parks Torres del Paine. Perito Moreno ledaajs. Argentiinas kalnu, strautu, mezhu parks El Chalten. Atminjaa tas palicis kaa klasiska ainava ar sniegotu virsotni, zalju zaali, strautu, kur muti no riita nomazgaat. Arii kaa mashiinas panelis, uz kura dreebes slikti zhuust. Kaa saaposhas kaajas pec kaarteejaa kalnu paargaajiena, kaa svetlaime sasniedzot gruuti sasniedzamu laguunu kaut kur starp virsotneem. Turpināt “Briinumi” lasīšanu
Viss! Taalaak uz dienvidiem vairs nav kur! Pashi dienvidi – miitiskaa Ugunszeme. Te savu celjojumu beidz dazhaadi celjotaaji. Ritenjbrauceeji, kas nosleedz savu Dienvidamerikas braucienu, nokriitot kaadaa Ugunszemes kempingaa ar viina pudeli pie saaniem. Eiropas pensionaari, kas ar “braucamo maaju” paspeejushi apceljot abas Amerikas – saakot ar Aljasku, beidzot ar Ugunszemi jeb Tierra del Fuego. Kjeksiishu ievilceeji, kuri te ievelk kjeksiiti pie ieraksta: “taalaakais dienvidu punkts pirms Antarktiidas”. Vai Antarktiidas peetnieki, kas no Ugunszemes uzsaak savu braucienu uz ledus kontinentu, kas ir vien 2 dienu attaalumaa. Turpināt “Uz dienvidiem: Ugunszeme” lasīšanu
